Puķu dārzs dzeltenos toņos. Plaša šķirņu tabula + FOTOGALERIJA 0
Dzeltenā krāsa vairāk nekā jebkura cita piesaista uzmanību. Tā asociējas ar prieku, laimi, optimismu, sauli. Dzeltenā krāsa cilvēkam palīdz pieņemt lēmumus, koncentrēties, veicina domāšanu, jo tā ir prāta krāsa.
Arī koši dzeltenie ziedi piesaista uzmanību. Lai cik nejauka nezāle būtu pienene, pavasarī zeltaino ziedu klājiens ir tik fascinējošs, ka grūti no tā novērsties. Interesantas un mazāk zināmas ziemcietes ar dzeltenu akcentu iedalāmas četrās lielās grupās, un katrai no tām ir atšķirīgas augšanas prasības.
Pie ēnmīlēm noteikti var pieskaitīt hostas, jo spilgtā saulē tām apdeg lapas un augi zaudē dekorativitāti. Hostas ir mazprasīgas un izturīgas ziemcietes, taču tām rūpīgi jāsagatavo augšanas vieta. Augiem nepieciešama barības vielām bagāta (noderēs lapu komposts) un pietiekami mitra dārza augsne.
Jauns hostu stādījums labos augšanas apstākļos sakuplo divos trijos gados. Lai dobe izskatītos glīta, augus pavasarī pabaro ar komplekso mēslojumu, vasarā nogriež pārziedējušos ziednešus, bet rudenī novāc nosalušās lapas. Hostas spēj padarīt krāsainu un interesantu tumšāku stūri dārzā zem lieliem kokiem.
Šķirnes ar dzeltenu akcentu
• ‘Gold Standard’ – 51 cm augsta. Blīva, kupla lapu rozete. Raupjas sirdsveida lapas ar smailu galu, neregulāri iekrāsotu tumši zaļu malu un krēmdzeltenu lapas centru.
• ‘Golden Scepter’ – 30 cm augsts, lēnaudzīgs lakstaugs. Blīva, kupla lapu rozete. Zeltaini dzeltenas sirdsveida lapas.
• ‘Honeysong’ – 46 cm augsta. Aug ātri, spēcīgi, enerģiski. Lapām interesants krāsu salikums, tās ir olveida, pie pamata sirdsveida, ar plašu, neregulāri iekrāsotu dzeltenu malu un tumši zaļu centru. Lapas nobriestot kļūst krokotas.
• ‘June’ – 38 cm augsts, spēcīgi augošs lakstaugs. Lielas, garas sirdsveida lapas ar smailu galu, novietotas horizontāli augsnes virskārtai. Lapas centrs ir dzeltenīgs ar nevienādi platu zilās un zaļās krāsas miju lapas malā.
• ‘Midas Touch’ – 91 cm augsts, spēcīgi augošs lakstaugs. Lielas, stāvas sirdsveida lapas ar īsu, smailu galu, izliektas kausa formā, intensīvi gofrētas. Lapu krāsa sākumā ir gaiši salātu dzeltena, vēlāk kļūst piesātināti dzeltena. Lapu apakšpuse – pelēcīgi zaļa.
• ‘Sagae’ – 60 cm augsta, klasiska hostu šķirne. Lielas, stāvas sirdsveida lapas ar neregulāru, zeltaini dzeltenu malu pavasarī, vasarā krāsainā mala kļūst gaiši krēmbalta. Lapu malas ir viļņainas.
• ‘Wide Brim’ – 51 cm augsta, vidēji spēcīgi augoša šķirne. Gofrētas sirdsveida lapas ar dzeltenbaltu malu un smailu galu.
• ‘Yellow River’ – 61 cm augsta, spēcīgi augoša šķirne. Garas, nedaudz viļņainas sirdsveida lapas ar izteikti smailu galu, raupju tekstūru, nevienādi platu, koši dzeltenu malu. Līdzās hostām labi iederēsies rodžersijas vai heihēras, kas nedaudz pieklusinās hostu lapu raibumu. Maza auguma hostas vajag stādīt lielākos laukumos, lai augi dobē būtu pamanāmi.
Saulmīles
Ziemcietes, kam patīk saule, labi aug ne pārāk mitrā, pat sausā un nabadzīgā augsnē un pārcieš nelielus bezlietus periodus vasaras sezonā. Vispacietīgākie augi no šīs grupas ir laimiņi un čīkstenes. Stādījumu var mulčēt ar sīkiem akmentiņiem, oļiem, jo zem parastās mulčas (krāsainas skaidas, priežu mizas, kūdra) augsne saglabājas mitra, un tas šiem augiem nav vajadzīgs.
• Klinšu alise bagātīgi zied agri pavasarī, veidojot skaistus koši dzeltenus laukumus. Vēlāk nogriežot noziedējušās ziedkopas, acis priecē sudrabaini zaļš lapu paklājs, kura fonā izceļas vēlāk ziedošās ziemcietes. Pavairo ar sēklām. Klinšu alise piemērota akmens sienām, terasēm.
• Misūri naktssvece mostas vēlu, bet zied visu vasaru līdz septembrim. Nepieciešama saulaina, sausa vieta. Augsnei jābūt ne pārāk mitrai. Neliels organisko vielu daudzums tajā nodrošinās labvēlīgus apstākļus augšanai un ziedēšanai. Augam ir mietsakne, tāpēc ceru nekad nedala – pavairo tikai ar sēklām. Misūri naktssvece labi sader kopā ar zilo ziedu lakstaugiem, veidojot skaistus krāsu laukumus.
• Atskabargainā grindēlija ir Ziemeļamerikas savvaļas augs, kas aug ceļmalās, kur augšanas apstākļi nav izcili. Latvijā pārziemo teicami, lai gan ir ļoti reti sastopama. Ieteicams stādīt vietās, kur ir nabadzīga un sausa augsne, bet gribas kādu košu akcentu.
Mitrummīles
Mitrumprasīgas ir ligulārijas un īrisi, kas labprāt aug mitrās vietās – dīķmalās, pie baseiniem, upju un ezeru krastos. Ligulārijas vislabāk jūtas vieglā ēnā zem lieliem kokiem, lai spētu izturēt pēcpusdienas tveici. Šīs lielā auguma ziemcietes ziedēšanas laikā sasniedz pat divu metru augstumu. Stāda grupās un vietās, kur jāaizpilda lieli laukumi. Augsnei jābūt pietiekami auglīgai, bagātai ar organiskajām vielām. Dārzkopji iecienījuši zobaino, Prževaļska un Sahalīnas ligulāriju, bet tikpat iespaidīgas ir mazāk pazīstamās ligulāriju sugas.
• Plaukstveida lapu ligulārija – asteru dzimtas lakstaugs. Labos augšanas apstākļos aug spēcīgi. Ceram apakšējās lapas ir lielas, šķeltas dziļi starainās daivās. Ziedi – lieli, ar dzelteniem mēlziediem un spilgti oranžiem stobrziediem, sakārtoti stāvās, skrajās skarās. Hibrīds iegūts, krustojot divas ligulāŗiju sugas.
• Spožā ligulārija – divus metrus augsts asteru dzimtas lakstaugs ar ribainiem stublājiem un garos kātos izvietotām lapām. Nierveida lapām gals ir noapaļots, to virspuse ir spoži zaļa bez matiņiem, apakšpuse – gaišāka. Zied bagātīgi, dzeltenie ziedi sakārtoti garā, skrajā vārpa.
• Liellapu ligulārija – spēcīgs asteru dzimtas lakstaugs. Ļoti atšķirīga no citām ligulārijām. Ceram apakšējās lapas ir 30–45 cm garas, elipsveida, garos kātos, zilganzaļas. Ziedkopa – vārpskara. Ziedu kurvīšiem mēlziedi ir dzelteni. Iespaidīgs, 1,5 m garš ziednesis.
• Māka īriss ir līdzīgs skalbei, tikai ar lielākiem ziediem. Labprāt aug ūdenstilpju krastos, kur visu sezonu ir vienmērīgs mitrums. Sāk ziedēt pirms ligulārijām. Lai stādījums kļūtu košāks, kaimiņos iederēsies krastkaņepes, dažādu sugu vīgriezes, purva purene un citi mitrumu mīloši augi.
Prasīgas augšanas apstākļu ziņā
Šajā grupā ietilpst ziemcietes, kas neprasa īpašas zināšanas, bet kam jānodrošina labi augšanas apstākļi. Tad tās priecēs ar bagātīgu ziedēšanu no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim.
• Ziemas erante sāk ziedēt, kad martā kūst sniegs, un turpina priecēt aptuveni mēnesi. Vēlāk izaug lapas, kas pēc sēklu izsējas jūnija beigās atmirst. Lai dobē nepaliktu tukši laukumi, iestāda vasaras puķes, kas erantēm miera periodā vasarā nodrošinās augsnē nepieciešamo mitrumu.
• Sikimas prīmula zied vēlu – jūnija sākumā. Ziednesis labos augšanas apstākļos var sasniegt pat 90 cm garumu. Dzeltenie zvanveida ziedi sakārtoti nokarenos ķekaros. Lapas pirms ziemas atmirst un pavasarī ataug no jauna.
• Zilganais saulkrēsliņš – augumā lielajai (1,5 m) ziemcietei ir skaistas zilganpelēkas lapas, kas piesaista uzmanību jau līdz ziedēšanai. Stublāji noturīgi un neizgāžas pat lielā vējā. Ziediem nav vainaglapu, bet ir dekoratīvas sēra dzeltenas putekšņlapas. Pēc ziedu atvēršanās nokrīt arī kauslapas. Ziedi sakārtoti lielās skarās.
• Japānas meža magone ir daudzgadīgs, ziemcietīgs, 20–30 cm augsts lakstaugs ar gaiši zaļām lapām un spilgti dzelteniem ziediem, kas plaukst maijā. Sezona ir īsa, pēc noziedēšanas lapojums atmirst. Japānas meža magoni audzē ar humusu bagātā, paskābā augsnē un ēnainā vietā. Pavairo ar ceru dalīšanu un sēklām. Pieaug lēnām, tāpēc nav ieteicams blakus stādīt augšanas ziņā sparīgus augus, kas strauji izplešas.
• Skaujlapu uvulārija ir daudzgadīgs, ziemcietīgs, 30 cm augsts lakstaugs ar daudziem apaļiem, gludiem stublājiem, kas galotnē zarojas, noliekušies uz leju. Zaļās lapas pilnībā ieskauj stublāju, un šķiet, ka tas ir izaudzis cauri augam. Lapas virspuse ir zaļa, gluda, apakšpuse – zaļgani balta, klāta smalkiem matiņiem. Vecākiem stublājiem katrs galotnes sānzars beidzas ar vienu vai diviem ziediem tievā kātiņā. Ziedi ir salmu dzelteni, pie pamatnes zaļgani, nokareni, smaržīgi. Ziedlapas šauras, slaidas, nedaudz sagriezušās. Zied maijā un jūnijā.
