Puķkope atgādina svarīgāko rūpēs par vasaras puķēm: “Vajadzīga regulāra mēslošana!” 2
“Vasaras puķēm traukos vajadzīga regulāra mēslošana un laistīšana,” atgādina puķkope Inita Zepa no dārzu centra “Puķu sēta” Madonā.
Patlaban turpina dot kompleksos, ūdenī šķīstošos mēslojumus, kas paredzēti puķēm ziedēšanas fāzē. Vislabāk to darīt mazām porcijām, bet pievienot katrā laistīšanas reizē, jo arī pārāk liela barības deva vienā reizē augam sagādā stresu. Šovasar karstuma periodā gan katrā laistīšanas reizē nevajadzēja pievienot barību, jo tad tās būtu par daudz. Bija jālaista ļoti bieži.
Mēslojumu ik pa laikam var pamainīt, dažādot. Ja puķes podos augušas jau pāris mēnešu, tām pods var būt par mazu.
Puķes drīkst pārstādīt visu laiku pēc vajadzības. Sevišķi pēc bagātīgās laistīšanas podiņā var būt palicis vien pliks sakņu kamols.
Augu garie dzinumi jau var būt zaudējuši savu skaistumu. Tas var notikt gan pēc iekaltēšanas, gan vienkārši ilgi augot. Petūnijas, alisītes, lobēlijas, pelargonijas, kalibrahojas un citas var krietni saīsināt. Tas dos stimulu augam atsākt dzīt jaunus dzinumus.
Puķēm ieteicams nolasīt vecos ziedus. Tādējādi augs gan ietaupīs spēkus, gan izskatīsies glītāk, piemēram, fuksijām, petūnijām ar lielajiem ziediem, lielziedu samtenēm, begonijām.
Tas ir mīts, ka puķes neziedēs, ja nenolasīs ziedus. Tas gan nāks par labu augam, taču ziedēšanas bagātību nosaka apstākļu kopums (regulāra barība, mitrums u.c.).
Ieteicams pēc iespējas iekrāt lietusūdeni, jo tas toveraugiem ir vislabākais. Ja lietusūdens nav, var paskābināt krāna ūdeni. Deva – ap 10 g citronskābes uz 10 l ūdens. Citronskābi iemaisa ūdenī un ļauj kādu laiku pastāvēt, lai izšķīst pilnībā. Tad samaisa un laista.
Laistot ar augiem nepiemērotu ūdeni no krāna, petūnijām var sākties hloroze. Tā izpaužas tā, ka lapas kļūst gaišākas. Mēslošana te nepalīdzēs. Šādu augu vēlams pārstādīt un turpināt laistīt ar paskābinātu vai lietusūdeni.
Ja hloroze jau ir visa dzinuma garumā, ziedi neveidojas, augu atjaunot nav vērts.
