Puķēm ziemā klājas grūti. Kā telpaugiem palīdzēt pārziemot un sagaidīt pavasari spirgti zaļiem 0
Vasarā istabas puķes iznesu uz balkona, kur tās jutās itin labi, bet rudenī daļa telpās atpakaļ novietoto augu izskatās pavisam bēdīgi. Pamazām dzeltē un birst lapas. Vai vainojama kāda slimība vai kaitēkļi? Kā varētu glābt puķes? AIVA RĪGĀ
– Tā telpaugiem visdrīzāk izpaužas stress, ko tie pārdzīvojuši vides maiņas dēļ. Klasisks gadījums, ar ko sastopas daudzi telpaugu mīļotāji rudeņos, – skaidro telpaugu speciāliste Ingūna Gudrupa. Istabas puķēm ir dažādas pielāgošanās spējas citiem dzīves apstākļiem, arī to uzvedība jaunas dzīvesvietas dēļ atšķiras. Piemēram, orhidejas ilgi domās, kā un vai vispār tālāk dzīvot.
Telpaugiem svarīgs ir apstākļu kopums – gaisma, temperatūra, gaisa un augsnes mitrums. Tiem jābūt katram augam vēlamajā līdzsvarā. Nozīmīgas ir pat nianses, tāpēc ir grūti dot padomus konkrētai rīcībai, svarīgi ir vērot augu un tā reakciju.
Gaisma
Visiem augiem ļoti svarīga ir gaisma. Katrs ir manījis atšķirību starp laukā un istabā izaugušu lapu. Atkarībā no gaismas daudzuma augiem veidojas atšķirīgas šūnas. Tādējādi tie pielāgojas jaunajiem apstākļiem, taču spējas pārmaiņas daudziem ir šokējošas, kas izpaužas kā lapu dzeltēšana un biršana. Tā var notikt, gan pārāk vēlu rudenī no vēsuma ienesot augus siltumā, gan pavasarī pārāk strauji iznesot ārā, saulē un vējā.
Augi ar raibām lapām ir jutīgāki pret gaismas trūkumu. Arī fikusiem spēja vides maiņa nebūs pa prātam.
Ko darīt
1. Pareizi būtu augam neatņemt dzeltēt sākušās lapas, jo no tām tiek uzsūktas barības vielas. Kad lapa būs lieka, augs to nometīs.
2. Pilsētā der biežāk mazgāt logus, lai augiem tiek vairāk gaismas. Puķes novieto pēc iespējas gaišākā vietā pie loga un ik pa laikam mazliet, par pāris centimetriem, pagriež, lai veidotos vienmērīgs augums, tās nenoliektos uz gaismas pusi.
3. Ideālā variantā iegādājas augu lampas dienas garuma paildzināšanai. Tā dara visi kolekcionāri, lai gan tas nav lēts prieks. Tikai tā var panākt, ka augi arī ziemā ir skaisti un bagātīgi zied.
Mitrums
Pārlaistīšana ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc augi iet bojā. Ar mitrumu nedrīkst pārspīlēt sevišķi ziemā, kad auga attīstība notiek lēnāk. Labāk, lai tā ir mazāk, nekā par daudz. Taču arī laistīšanas biežumu un daudzumu var noteikt tikai pats saimnieks pēc sajūtām, jo atšķiras temperatūra istabā, gaismas daudzums, auga lielums un individuālās prasības, augsnes sastāvs, poda materiāls un citas nianses. Dažkārt augs ar biezām un gaļīgām lapām par ūdens pārbagātību ziņo, tās sačokurojot (šlumbergeras jeb Ziemassvētku kaktusi) vai pat nometot (naudas koks). Taču saimniekam šķiet, ka mīlulim slāpst, un laista vēl vairāk.
Ko darīt
1. Jo vēsākas telpas, jo augs mazāk jālaista. Labāk, lai augsnes kamols ir tikai viegli mitrs, nevis ūdens krājas paliktnī. Siltās telpās var laistīt devīgāk, pat rasināt lapas.
2. Ja pamana dzeltējam lapas, nedrīkst pārspīlēt arī ar piebarošanu. Mazliet spēcinājuma der tikai augiem, kas gatavojas ziedēt. Pārējie lai pagaida ziemas beigas, kad gaismas kļūs vairāk.
3. Sauss gaiss slikti ietekmē gan cilvēkus, gan augus. Mazliet palīdzēs gaisa mitrinātājs vai strūklaciņa, blakus augiem novietoti lēzeni trauki ar ūdeni.
Temperatūra
Augiem ziemā ir ļoti atšķirīgas prasības pēc siltuma. Pirms pirkšanas to noteikti vajag uzzināt. Tas sevišķi svarīgi dzīvokļos, kur nav iespējas sagādāt vajadzīgos apstākļus vēsumu mīlošajiem. Ja istabās ir sauss gaiss un pakešu logi, ilgs mūžs nav gaidāms ne skaistulēm acālijām un kamēlijām, ne modes augiem citronkociņiem. Arī mirtes un fuksijas tāpēc pazudušas no pilsētas dzīvokļu palodzēm. Taču to vietu lieliski ieņēmušas orhidejas (falenopši), kas tieši piemērotas kopdzīvei cilvēkiem tīkamā temperatūrā.
Kopumā augi labāk pacieš vēsumu (ja nav pārlaistīti) nekā pārāk lielu siltumu. Protams, siltumam nav ne vainas speciālā ziemas dārzā, kur ir arī papildapgaismojums un piemērots gaisa mitrums.
Ko darīt
1. Viena no populārākajām puķēm, ko mēģina pārziemināt, ir pelargonija. Ingūna novērojusi, ka to vajag apgriezt, ja telpas būs vēsas (aptuveni +10…+15 °C). Ja ziemot nāksies cilvēkam tīkamā siltumā, augus labāk neapgriezt. Tad tās mazāk centīsies dzīt jaunus dzinumus un nezaudēs spēkus.
2. Vēsumu mīlošos liek pēc iespējas tuvāk loga stiklam, caur kuru nāk vēsums. Uz palodzes der uzlikt kādu platāku plāksni, lai karstais un sausais gaiss nenokļūtu tieši uz lapām. Var pat izveidot aizgaldiņu, lai istabas siltums netiek klāt, bet tad augs zaudēs savu galveno funkciju – būt par telpas rotu.
3. Augiem netīk temperatūras krasas svārstības. Rudenī tie jāienes telpās, kad ārā vēl ir diezgan silts, noteikti pirms apkures sezonas sākšanās. Savukārt pavasarī tos kūrortā iznes pēc salnām un novieto ēnā un aizvējā. Piemēram, Ķīnas roze necietīs āra dzīvi, ja temperatūra noslīdēs zem +8 °C.
PADOMS
Ieteicams izvēlēties un paturēt tikai tos augus, kas spēj pielāgoties jūsu kopšanas stilam un dzīves apstākļiem. Tos, kuri tiešām neizskatās labi, vienkāršāk ir izmest, nevis reanimēt.
