Puķe ar četrām tabletēm. Saruna ar fitoterapeitu Artūru Tereško 3
Agrā rītā ARTŪRS TEREŠKO ņem rokas sirpīti un dodas pļavā. Ar sirpi ērti sagriezt augus, dakteris to dara zinoši un saudzīgi. Viņš ir gan fitoterapeits, kurš dziedina ar augiem, gan ārsts, gan adatu terapeits. Ārsts stāsta par Dieva dārza daļu, ko pārzina jau gandrīz 30 gadu. Pārliecinājies ne tikai par auga bioķīmisko, bet arī enerģētisko iedarbību.
“Dieva dārzs – tā par plašo pasauli teica mana vecmāmiņa Mikalina. Ar apvārdotu asinszāles ziedi viņa mācēja sadziedēt gan rozi cilvēkam, gan sarkanguļu un ienāšus lopiņam. Atceros kādu čūskas sakostu sievieti ar baisi sapampušu kāju. Viņai nāktos ilgi ārstēties slimnīcā, bet vecmāmiņa tika galā pāris dienās – ar asinszāles ziedi un dadža novārījumu,” atminas Artūrs Tereško.
Mikalina asinszāli ilgi vārīja kopā ar cūku taukiem. Dakteris Tereško gatavo asinszāli eļļā. Ziedošās galotnītes sapilda burkā, nedaudz piespiež un uzlej olīveļļu, notur saulē.
Asinszāle ir unikāls augs – palīdz pret sāpēm un mazina iekaisumu, dziedē brūces un apdegumus. Tās aktīvās vielas spēj gan kliedēt stresu un nomierināt, gan vienlaikus rosināt uz darbošanos, viest optimismu.
Auga spēks – daudz lielāks
To, cik augs ir noderīgs veselībai, Artūrs uzzināja jau mazotnē. Abiem ar brāli bija jāstaigā līdzi vecmāmiņai, lai gan tas gan īsti nepatika. Vēlāk, kad viņš kļuva par ārstu, iecirkņa terapeitu, palīdzību augos nemeklēja, vien sparīgi izrakstīja tabletes.
“Ieteicu pat piecus medikamentus vienlaikus, jo vajadzēja taču izārstēt visas vainas. Pamanīju, ka labāki rezultāti ir nepaklausīgam pacientam, kurš daļu tablešu atmeta. Bet vēl labāki tam, kurš dzēra ārstniecības augu tējas. Bija arī brīnumaini gadījumi. Kāds vīrs sirga ar aknu cirozi, bija kandidāts tai saulei, bet sāka pastiprināti ēst mārdadža sēklas, un kaulainā atkāpās.
Kad iepazinu adatu terapiju, biju fascinēts, ka var atveseļoties arī šādā veidā. Izrādījās, ka Ķīnas medicīnā katram aktīvajam punktam ķermenī atbilst arī kāds augs. Mācoties fitoterapiju Maskavas Ārstniecības augu un garšvielu izpētes institūtā, uzzināju, kuri vietējie augi pēc sastāva un iedarbības ir līdzīgi austrumnieku izmantotajiem.
Adata ir kā pātaga zirgam, bet ārstniecības augs – kā auzas, barība. Lai tiktu uz priekšu, zirdziņu vajag gan barot, gan stimulēt, drusku uzšaut ar pātagu. Jau daudzus gadus ņemu talkā abus šos ieročus,” piebilst dakteris Tereško.
Bieži saka – padzeršu tējiņu, kas laba kuņģim. Taču ārstniecības auga spēks ir daudz lielāks! Piemēram, cilvēks ir mūžīgā stresā, sāp kuņģis, ilgstoši lieto zāles, taču lāgā nepalīdz. Ja trīs nedēļas padzer dumbrāju zaķpēdiņu, viss normalizējas. Šis augs ne tikai dziedē kuņģi, bet arī nomierina. Turklāt tas mazina sāpes un skābi kuņģī, tam ir nomierinošs un audu granulāciju veicinošs efekts. Iznāk, ka vienā augā paslēptas pat četras tabletes!
Neticīgie un skeptiķi saka – aktīvās vielas augā ir tik niecīgā koncentrācijā, ka nemaz nespēj iedarboties. Patiesi niecīgā, pat izmērīt nevar, tomēr pietiekamā, lai aktivizētos cilvēka organismā, darītu labu. Mūsu organismā darbojas arī hormoni, kas ir vēl daudz mazākā koncentrācijā nekā aktīvās vielas augā. Taču vai ir kas spēcīgāks, piemēram, par vairogdziedzeri vai dzimumzonu regulējošiem hormoniem?
Turklāt izārstēšanās, lietojot augus, mēdz notikt neticami ātri, jo palīdz vēl kāds spēks. Var to dēvēt par Dieva gribu vai Visuma enerģiju, kā labāk tīk.
Tēlaini sakot, fitoterapija ārstē ar auga miesu un asinīm. Piemēram, ja mārdadža elektromagnētiskais starojums sakrīt ar cilvēka aknu šūnu svārstībām, augs noder šim orgānam ne tikai pēc bioķīmiskajām īpašībām, bet arī pēc enerģētikas.
“Dabā viss ir vienots, līdzīgs. Augam lapu zaļumu rada hlorofils, bet cilvēka ādai sārtumu piešķir hemoglobīns, augam molekulas centrā ir magnijs, cilvēkam – dzelzs. Pārējais daudz neatšķiras. Mēs arī augam Dieva dārzā, tikai esam to aizmirsuši.”
