Pūkaino invāzija: kā kaķi pārņēma pasauli 1
Seno kaķu ģenētiskā koda jeb DNS izpēte parāda, ka šie mīlīgie mājdzīvnieki domesticēti Tuvajos Austrumos un senajā Ēģiptē aptuveni pirms 15 tūkstošiem gadu un no šiem reģioniem pamazām izplatījušies visā pasaulē, vēstīts žurnāla “Nature” jaunākajā izdevumā.
Slēdziens par izcelsmi balstās, plašā seno kaķu DNS pētījumā, kura provizoriskie rezultāti septembra vidū tika prezentēti Oksfordā, Anglijā sarīkotajā biomolekulārās arheoloģijas simpozijā. Zinātnieki analizējuši 209 seno kaķu DNS, kas ņemti no dzīvniekiem, kuri šajā saulē dzīvojuši sākot no 15 000 gadu senatnes līdz pat 18. gadsimtam. Kaķu mirstīgās atliekas nākušas no vairāk nekā 30 arheoloģisko izrakumu vietām Eiropā, Āzijā un Āfrikā. Darba uzdevums ir mēģināt soli pa solim izsekot kā kaķis no savvaļas dzīvnieka pārtapis par mūsu gultu iemītnieku. Priekšstati par šo procesu joprojām ir tikai aptuveni.
“Mēs nezinām seno kaķu vēsturi. Mēs nezinām viņu izcelšanos, mēs nezinām, kā notika viņu izplatīšanās,” žurnālam “Nature” atzinusi viena no pētnieku komandas dalībniecēm, evolucionārās ģenētikas speciāliste Eva – Marija Geigla no Žaka Mono institūta Francijā.
No seno ēģiptiešu kapenēm, vairāk kā 9000. gadu seniem cilvēku apbedījumiem Kiprā, un vikingu apmetnēm Vācijā nākušo kaķu DNS analīze liecina, ka šie mīlīgie dzīvnieki sākotnēji pasaulē izplatījušies divos viļņos. Pirmā viļņa gaita ir aptuveni skaidra – savvaļas kaķus kā peļu ķērājus vispirms savām saimniecībām sāka piesaistīt zemkopji tā saucamā “Auglīgā pusmēness” reģionā – Ēģiptē, Palestīnā, Divupē, Persijā. Līdz ar to kaķu domesticēšana aptuveni sakrīt ar zemkopības izcelšanos pirms aptuveni 12 tūkstošiem gadu.
No Tuvajiem Austrumiem minči tālāk izplatījās Vidusjūras austrumu reģionā. Senēģiptiešu kapenēs atrasto kaķu mūmiju DNS uzrāda radniecību ar tiem “spalvasbrāļiem”, kas apbedīti Bulgārijas, Turcijas teritorijās un Āfrikas Subsahāras reģionā laikā no 4. gs. p. m. ē. līdz mūsu ēras 4. gs.
Otrais kaķu izplatības vilnis sācies ar jūrasbraukšanas laikmetu, ko ievadīja vikingu sirojumi. Jūrnieki labprāt turēja kaķus, lai tie ierobežotu žurku un peļu izdarības uz kuģa. Analizējot 8. – 11. gs. vikingu apmetnē Ziemeļvācijā uzieto kaķu skeletus, konstatēts, ka to ģenētiskais kods ir ar tādām pat pazīmēm, kā viņu senčiem Tuvajos Austrumos. Bet šobrīd kaķi ir pārņēmuši jau visu pasauli, un to kopskaitu lēš uz 75 miljoniem.
