Pirms operācijas – pārrunas ar vecākiem 0
„Ja ir kādas veselības problēmas, kas jau iepriekš ir zināmas, pirms operācijas mēs ļoti rūpīgi ar vecākiem izrunājam visu informāciju par saņemtajiem medikamentiem, par to, kādu fizisko slodzi šis bērns spēj izturēt, kāda ir viņa pašsajūta attiecīgajā brīdī,” uzsver ārste. „Un tad tiek izlemts, kuri no anestēzijas medikamentiem šim bērnam būtu vēlami, bet kuri ne. Šādiem pacientiem daudz stingrāk tiek rēķināts operācijas laikā nepieciešamais uzņemtais šķidruma apjoms, lai lieki nepārslogotu šī bērna sirdi ar pārāk mazu vai pārāk lielu šķidruma daudzumu.”
Problēmu gadījumos anesteziologi strādā komandā
Pēc dakteres Andas Zundānes vārdiem, ar bērniem, kuriem ir kādas veselības problēmas, anesteziologi strādā lielākās komandās, nekā ierasts. Tajā skaitā tiek lūgta arī pieredzējušu, zinošāku kolēģu konsultācija. Ja bērniņa stāvoklis ir ļoti smags, tad operāciju zālē parasti atrodas nevis viens, bet divi vai pat trīs anesteziologi, tostarp arī kardioanesteziologi. Tāpat šie bērni bieži vien pēc operācijas neatrodas parastā palātā, bet tiek novēroti intensīvās terapijas nodaļā.
Vai zobus labot narkozē?
Pēdējos gados daudzi vecāki vēlas, lai viņu bērniem arī zobi tiktu laboti vispārējā narkozē, jo vizīte pie stomatologa viņu atvasītēm sagādā gan morālus, gan fiziskus pārdzīvojumus. Un, lai tiktu ar to visu galā, arī vecākiem tas prasa milzu pūliņus un nervus, tālab nereti tiek pieņemts lēmums par labu narkozei.
Citi vecāki savukārt, apzinoties, ka, jo īpaši mazam bērnam, vispārējā anestēzija, ir liela slodze organismam, iet šo ērkšķu ceļu – sākumā, iespējams, uz pāris iepazīšanās vizītēm pie zobārsta, pēc tam uz daudzkārtējiem zobārsta apmeklējumiem, ja „darba mūtē daudz”.
„Vislabāk, ja vecāki ir tik apzinīgi, ka ar pareizu un regulāru zobu tīrīšanu, kā arī kontrolētu saldumu lietošanu neveicina bērniem kariesa rašanos,” uzsver Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta anesteziologs Juris Svaža. „Tad vizīte pie zobārsta bērnam nesagādā lielu emocionālu slodzi. Turklāt labi, ja vecāki pirms došanās pie zobārsta ar bērnu visu izrunā, lai tas neradītu nevienam liekus satraukumus.”
Pēc daktera Svažas vārdiem, pilnā narkozē nelabo vienu vai pāris caurus zobus – to dara tikai tad, ja tādu ir vismaz pieci un ja citi varianti nav iespējami (ir konkrētas indikācijas). Katru mēnesi valsts šādu procedūru pilnā narkozē apmaksā aptuveni 60 bērniem, pārējiem vai nu jāgaida rindā vai arī vecākiem tā jāsedz par savu naudu. Pārsvarā tie ir mazi bērni, ar kuriem īsti vēl nevar sarunāt un kuriem, nelabojot zobus, tas var būtiski apdraudēt veselību un pat dzīvību, ja, teiksim, no cauriem zobiem rodas kāds akūts iekaisums.
Uz jautājumu, cik droša ir pilnā narkozē veikta zobu labošana vai raušana, Juris Svaža atbild, ka mūsu ārsti vadās gan pēc Latvijas, gan Starptautiskās anesteziologu asociācijas izstrādātajām vadlīnijām.
„Ja bērns ir vesels, nepieciešams tikai ģimenes ārsta apstiprinājums, ka nav kontrindikāciju anestēzijai,” precizē Juris Svaža. „Pirms procedūras bērnam tiek paņemtas asinsanalīzes (tās nedrīkst būt vairāk nekā nedēļu vecas). Un tad zobārsti kopā ar vecākiem pieņem lēmumu, vai šo procedūru var veikt narkozē.”
