Puisēns mirst pēc operācijas… Kāds risks ir bērnam nomirt pēc jebkādas operācijas 0
Pēdējo nedēļu laikā patiesi cilvēkus gan plašsaziņas līdzekļos, gan sociālajos tīklos satraukusi ziņa par to, kā varēja notikt, ka pēc veiktās operācijas Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) nomira divus gadus vecs bērns, kurš bija applaucējies ar karstu kafiju no vienas tasītes. Bērna vecāki domā, ka vainojams varētu būt tas, ka mazulim pirms operācijas netika veiktas, viņuprāt, nozīmīgas, tai skaitā, sirds pārbaudes.
Vai tiešām arī citiem vecākiem, kuru bērniem plānotas kādas manipulācijas ar anestēzijas izmantošanu, ir pamats satraukumam?
Kādi ir soļi pirms anestēzijas izmantošanas, lai tā būtu iespējami drošākā?
Kad jāpārbauda veselības stāvoklis, bet kad to var nedarīt
Kā apgalvo BKUS anestezioloģe-reanimatoloģe Anda Zundāne, jāuztraucas vienmēr, jo narkoze patiešām saistīta ar dažādiem riskiem, mazākiem un lielākiem, tostarp arī nāves iestāšanos, taču statistiski bērni daudz biežāk iet bojā ceļu satiksmes negadījumos, nekā operāciju vai pēcoperāciju laikā.
„Tas, cik lielā mērā bērns pirms operācijas jāizmeklē un vai to vispār nepieciešams darīt, ļoti atkarīgs no viņa vispārējā veselības stāvokļa, no bērna vecuma un arī no tā, kāda manipulācija tiek plānota,” skaidro daktere Zundāne. „Absolūti veseliem bērniem, kuriem nav nekādu hronisku saslimšanu un kas ir vismaz gadu veci, turklāt, ja viņiem narkozē tiek veiktas vienkāršas nelielas operācijas vai izmeklējumi, nekādas papildu analīzes un pārbaudes nav vajadzīgas. Un tas nav mūsu ārstu izdomājums vai kāds Veselības ministrijas lēmums. Šo faktu ar saviem pētījumiem pierādījuši daudzi ārvalstu zinātnieki, kas gan pēc Eiropas, gan Amerikas anesteziologu asociācijas pasūtījuma veikuši pētījumus.
Pirmkārt, bērniem pārbaudes un manipulācijas ir papildu psihoemocionāla trauma. Otrkārt, pētījumi pierādījuši, ka pārbaudes ir absolūti nepamatotas: pētījumu laikā vairākus tūkstošus bērnu pakļāva šīm analīzēm, un viņiem visiem atbildes bija absolūti normālas. Savukārt tiem bērniem, kuriem konsultācijas laikā pie anesteziologa ārsts jau definējis kādu problēmu un pēc tam veiktas analīzes, tas tiešām atainojies. Treškārt, šādas pārbaudes ir finansiāls jautājums, jo ar tām nevajadzīgi tiek šķērdēta valsts nauda,” apgalvo ārste.
Speciālas pārbaudes nepieciešamas gadījumos:
• Ja bērnam, piemēram, ir bronhiālā astma, tad viņam jānosaka plaušu funkciju rādītāji.
• Ja viņam ir sirds kaite vai ja viņam, tā teikt, ir ļoti izteikta fiziskās slodzes nepanesamība, vajadzīga sirds izmeklēšana. Tāpat sirds izmeklēšana nepieciešama gadījumos, ja ģimenes ārsts sadzirdējis trokšņus.
• Bērniem, kuri ir bāli, jāveic asinsanalīze, lai pārliecinātos, vai nav mazasinība.
• Asinsanalīzi, lai noskaidrotu, vai nav mazasinība, nepieciešams veikt arī mazajiem līdz gada vecumam. Tālab, ka šajā vecumā mainās hemoglobīns – no tā, kāds tas bija, bērnam atrodoties mammas vēderā, uz to hemoglobīnu, kas būtībā ir pieaugušam cilvēkam.
• Bērniem, kuriem ir kādas problēmas ar asinsreci (bieži rodas zilumi, asiņo brūces, veidojas asinsizplūdumi locītavās), papildus jānosaka asinsreces faktori.
• Tāpat, ja tiek plānotas ilgstošas, ļoti nopietnas operācijas: mugurkaula, sirds, iegurņa kaula, galvas smadzeņu operācijas vai jāveic dažādas zarnu un nieru rekonstrukcijas (parasti tas ir bērniņiem ar iedzimtām patoloģijām), arī šādos gadījumos bieži nepieciešams noteikt pilnu asinsainu, lai redzētu sākuma rādītājus. Asinsrecei papildus nosaka arī asinsgrupu un asiņu fenotipu – tas nepieciešams, lai gadījumos, kad paredzami iespējams asins zudums, varētu laicīgi piemeklēt asinis.
