Depozītiepakojumu varēs nodot ne tikai lielākajās tirdzniecības vietās, bet arī āra kioskos 1
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Depozītiepakojumu varēs nodot ne tikai lielākajās tirdzniecības vietās, bet arī āra kioskos. Pašlaik āra kiosku novietošana jau saskaņota Alūksnes, Balvu, Gulbenes, Ķekavas, Ludzas, Mārupes, Ogres, Rēzeknes, Rīgas, Salaspils, Saulkrastu, Salacgrīvas un Talsu pašvaldībās.
Pieteikumu iesniegšanas un skaņošanas process turpinās arī pārējās Latvijas pašvaldībās, stāsta SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” priekšsēdētājs Miks Stūrītis. Viņš izsaka pateicību pirmajām pašvaldībām, kas operatīvi saskaņojušas tirgotāju iesniegumus par ārtelpu depozīta iepakojuma pieņemšanas kiosku novietošanu.
Varēs nodot ātrāk
“Sniedzot iespēju nodot tukšo iepakojumu āra kioskos, kur būs iespējams izvietot vairākus taromātus, vēlamies atvieglot iepakojumu nodošanas procesu tai iedzīvotāju daļai, kuru mājsaimniecībās ikdienā tiek patērēts liels iepakoto dzērienu daudzums – tādā veidā lielu iepakojumu apjomu varēs nodot vēl ātrāk un efektīvāk. Šāds āra kiosku risinājums paredzēts arī apkaimēs, kur atrodas vairākas tirdzniecības vietas, tādējādi vairāki tirgotāji saviem pircējiem piedāvās vienu kopīgu iepakojuma nodošanas punktu,” komentē Miks Stūrītis.
Kopumā Latvijā paredzēts novietot aptuveni 200 āra kioskus, kas atradīsies tirdzniecības vietu tiešā tuvumā.
Kā jau vēstīts, Latvijā depozīta sistēma darbu sāks nākamā gada 1. februārī. Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) bezalkoholisko, visādu veidu alus un citu alkoholisko (zem 6%) dzērienu iepakojumus.
Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīts 10 eirocentu apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums būs iztukšots.
“Depozīta iepakojuma operators” līgumus par taromātu nodrošināšanu un depozīta iepakojuma pieņemšanu jau noslēdzis ar uzņēmumiem “Maxima Latvija”, “Rimi Latvia”, “Elvi Latvija”, kā arī “Citro”, “Lats” un “Mego” veikalu īpašniekiem un vairākām degvielas uzpildes stacijām. Tāpat turpinās līgumu slēgšana ar “Tops” zīmola veikaliem.
Depozīts būs drošības nauda
Lai depozītsistēmas ieviešana noritētu gludi, valdībai nācās precizēt depozīta maksas definīciju, depozīta maksas atmaksāšanās termiņu un iepakotāju reģistrēšanās kārtību. Pašreizējā kārtība paredz, ka depozīta maksa jau sākotnēji ir iekļauta depozīta sistēmas naudas plūsmā, kad laiž tirgū dzērienu depozīta iepakojumā, nevis kad galalietotājs dzērienu iegādes brīdī samaksā par depozīta iepakojumu.
Iepakojuma likumā paredzēts depozīta maksas definīciju izteikt jaunā veidā, proti, depozīta maksa ir naudas summa, kuru pircējs samaksā kā drošības naudu. Likuma grozītāju izpratnē depozīta maksa nav pielīdzināta iepakojuma vērtībai.
Savukārt, lai iegūtu pilnīgākus datus par iepakotāju skaitu un to radīto iepakojuma daudzumu, esot nepieciešams atteikties no iepakotāju reģistra un iepakotāju ikgadējiem ziņojumiem. Valsts vides dienests (VVD) skaidro, ka pašlaik ne visi iepakotāji ir reģistrējušies šajā reģistrā un ikgadējo ziņojumu par radīto iepakojuma daudzumu un apsaimniekoto apjomu iesniedz tikai neliela daļa no reģistrētajiem iepakotājiem, un praktiski nav iespējams identificēt tos, kuriem ir pienākums iesniegt šādus ziņojumus. Tādēļ iesniegtie dati neesot ticami, tie varot pārklāties ar iepakojuma apsaimniekotāju datiem. Turklāt iepakojuma plūsma neesot izsekojama.
Ieviešot izmaiņas, dienests no iepakojuma apsaimniekotāju sniegtajiem datiem iegūtu gan iepakotāju skaitu, gan arī realizētos apjomus, tādējādi iepakotājiem nebūtu pienākums atsevišķi reģistrēties VVD un iesniegt ikgadējos ziņojumus par radīto un apsaimniekoto izlietoto iepakojumu.
Dati būtu izsekojami un izslēgtu apjomu dubultošanās iespējas, uzskata dienestā.
Jāatgādina, ka TV raidījums “Nekā personīga” nesen vēstīja – par atkritumu nozari atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izraisījusi jukas un neizpratni iepakojuma apstrādes biznesā.
Neizpratni raisījis fakts, ka tagad tirgotājiem bez izvēles izlietotais iepakojums jāatdod pašvaldību izvēlētajiem atkritumu savācējiem, lai gan līdz šim lielveikali varējuši brīvi izvēlēties, kam materiālu nodot tālākai pārstrādei. VARAM raidījumam uzsvēra – nekādas izmaiņas nav notikušas, šāda kārtība ir spēkā no 2015. gada, bet ne visi to ievēro.
