Pudāns: NATO ietvaros Latvijas armija jau šobrīd ir starp līderiem dzimumu līdztiesības jautājumos 28
Latvijas aizsardzības politika piedzīvo būtiskas pārmaiņas un diskusijas par to, kā vislabāk sagatavot iedzīvotājus valsts aizsardzībai. TV24 raidījumā “Uz līnijas” šī tēma tika apspriesta plašāk, un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns sniedza ieskatu pašreizējā situācijā un nākotnes izaicinājumos.
Diskusijas laikā Pudāns pauda, ka vispārējās karaklausības ieviešana ir ideja, kas prasa nopietnu izvērtēšanu. Viņš uzsvēra: “Mums ir jādomā par to, kā sagatavot pēc iespējas plašāku pilsoņu loku, kuri būtu gatavi aizstāvēt valsti. Tāpēc tika pieņemts lēmums par Valsts aizsardzības dienestu, kas ļauj gan brīvprātīgi pievienoties bruņotajiem spēkiem un Zemessardzei, gan veidot sistemātisku rezerves komponentu.”
Lai gan ideja par vispārējo karaklausību, kas aptvertu gan vīriešus, gan sievietes, varētu paaugstināt vispārējo drošības līmeni un patriotismu, Pudāns atzīst, ka šobrīd tas nav viegli īstenojams. “Patlaban mūsu infrastruktūra un instruktoru kapacitāte nav pietiekama, lai apmācītu simtprocentīgu jauniešu skaitu. Ir svarīgi fokusēties uz pieejamo resursu efektīvu izmantošanu un mērķu sasniegšanu pakāpeniski,” norādīja Pudāns.
Runājot par sieviešu lomu valsts aizsardzībā, Pudāns izcēla, ka NATO ietvaros Latvijas armija jau šobrīd ir starp līderiem dzimumu līdztiesības jautājumos – sievietes veido aptuveni 20% no personāla:
“Mums ir sievietes gan bataljona komandieru, gan departamentu vadītāju amatos. Tas apliecina, ka sievietes var būt nozīmīgs spēks militārajā dienestā.”
Pudāns norādīja, ka sieviešu iesaiste Valsts aizsardzības dienestā ir atvērts jautājums, kas jāvērtē atbilstoši nepieciešamībai un pieejamiem resursiem. “Pašlaik tas balstās uz brīvprātības principu, bet nākotnē var būt apsverama nejauša atlases kārtība, ja to pieprasīs situācija,” skaidro komandieris.
Pudāns arī uzsvēra, ka liela uzmanība tiek pievērsta infrastruktūras attīstībai un rezerves vienību veidošanai: “Viens no mūsu mērķiem ir radīt spēcīgu un labi apmācītu rezerves komponenti. Tas prasa organizētas apmācības, instruktoru sagatavošanu un jaunas infrastruktūras izveidi.”
Tomēr resursu ierobežotība nozīmē, ka šie mērķi tiks sasniegti pakāpeniski. Pudāns atzina: “Šobrīd mums ir jāfokusējas uz reāli sasniedzamām prioritātēm, nevis jācenšas aptvert visu uzreiz.”
Diskusijas noslēgumā Pudāns uzsvēra patriotisma nozīmi. “Mums jāsāk patriotisma audzināšana jau skolās. Tas ne tikai veicinātu izpratni par valsts aizsardzības nozīmi, bet arī motivētu jauniešus aktīvāk iesaistīties.
“Pudāns uzsvēra, ka Latvijas aizsardzības spēju stiprināšana ir ilgtermiņa process, kas prasa gan valsts, gan sabiedrības iesaisti. Lai gan priekšlikumi par vispārējo karaklausību vai sieviešu obligāto iesaisti militārajā dienestā ir diskusiju vērti, tie jāizvērtē rūpīgi, balstoties uz reāliem resursiem un vajadzībām.
