Pudāns: “Krievi arī pamieru karā Ukrainā definēs kā savu uzvaru” 0
Krievi arī pamieru karā Ukrainā definēs kā savu uzvaru, un tas rada satraukumu par iespējamu spēku pārgrupēšanos un draudiem mūsu reģionā, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.
Viņš norādīja, ka pēdējā laikā tiek runāts par konflikta izbeigšanu Ukrainā, par pamieru, jo Krievijas sakāve šobrīd ir mazāk ticams scenārijs. Viņa ieskatā Krievi arī pamieru definēs kā savu uzvaru, tas noteikti rada papildu bažas, ka Krievijai tiks dota iespēja atkal pārorganizēties. Ja šobrīd iestājas pamiers, tad noteikti Krievijai tiek dota iespēja reorganizēties, un tai noteikti ir daudz atziņu, no kurām mācīties.
Iestājoties pamieram, lielāko daļu karavīru, iespējams, būs jāatbrīvo, bet daļa noteikti tiks saglabāta Ukrainā, lai uzturētu Krievijas sapratni par stabilitāti un mieru. Pārējā daļa atgriezīsies savās vienībās un tās skaitliski pie mūsu robežas būs lielākas, nekā tas bija līdz 2022.gadam, norādīja Pudāns.
Krievija īstenos apmācības, ekonomika ir iedarbināta un var turpināt darboties kādu laiku, atjaunojot tās militārās spējas un bruņojumu vingrinoties.
“Tad ir jautājums, kas tad ar viņiem notiek tālāk – iespējams, būs vēlme turpināt savu sajūtu par to, ka guvuši panākumus, turpinās uzskatīt, ka Rietumi ir vāji, turpinās tālāk demonstrēt savu pārliecību, ka esam spēcīgāki un varam Rietumiem nodarīt ļaunumu, sagraut NATO vienotību un turpināt tālāko virzienu. Ja skatāmies uz ģeogrāfisko aspektu, tad virzieni ir tikai daži – Kaukāzu virziens un Rietumu virziens,” uzsvēra Pudāns.
Moldova arī noteikti ir Krievijai interesants objekts, kur darboties, bet pa vidu joprojām ir Ukraina, kuras Rietumi nav okupēti, tādēļ tas Krievijai nav pieejams sauszemes operācijās, klasiska militāra operācija šajā virzienā nav iespējama, uzsvēra NBS komandieris.
Savukārt Baltijas robežas tuvums liecina par to, ka tas ir potenciāls virziens, kur mēģināt pierādīt savu pārākumu jau tiešā konfrontācijā ar NATO, ar dažādiem scenārijiem, pamēģinot un tiešām kaut vai tikai pārbaudot, kāda būs NATO reakcija pret limitētu, negaidītu iebrukumu, sacīja eksperts.
Pudāns piekrita, ka Krievijai ir vēlme un, atjaunojoties, dodot tai laiku, būs arī militāras iespējas plašākam uzbrukumam. “Tur mēs neko daudz nevaram darīt, bet mēs varam izmantot iespējas. Šādas iespējas radās Ukrainā, Ukrainas spēki ir pietiekami bruņoti un sagatavoti, un spējīgi novērst uzbrukumu. Tā tika uztverta kā iespēja. Tādēļ mēs attīstām savas militārās spējas, veidojam kolektīvās aizsardzības spējas ar NATO sabiedrotajiem, demonstrējot, ka mēs nebūsim vieni, kā arī stiprinām mūsu sabiedrību,” uzsvēra Pudāns.
Vienlaikus Pudāns atzina, ka plaša apmēra konvencionāls uzbrukums nav iespējams, Krievijai “gribēšana ir, bet nav ar ko”, jo lielākā daļa krievu vienību, ieskaitot tās, kas bija uz mūsu robežas, ir iesaistītas Ukrainas karā, ir cietušas šajā karā, viņiem tiešām ir nepieciešams atjaunoties.
Pudāns atgādināja, ka mācībās “Namejs” pēdējos astoņus gadus NBS vingrinās dažādiem scenārijiem, katrām vienībām ir doti dažādi uzdevumi gan klasiskam militāram apdraudējumam, gan hibrīdapdraudējumam. Hibrīdapdraudējumam ir dažādi virzieni, piemēram, pret sabotāžām, pret kiberuzbrukumiem, pret slēptiem rīcības pasākumiem, iesaistot civiliedzīvotājus.
Būtiskākais, ka pēdējos gados Latvija šādiem scenārijiem negatavojas vairs viena, bet mācībās iesaistās gan valsts drošības iestādes, Valsts policija, robežsardze un arvien vairāk arī civilās struktūras – pašvaldības, valsts iestādes, iedzīvotāji, uzņēmumi.
