Egils Līcītis: Prezidentam jānosauc jauns trakonama priekšnieks 8
Par pagājušās nedēļas politiskajiem notikumiem izdarāms kopsavilkums. Apstiprinājās pieredzes bagātā vecā kikboksera Šlesera un jaunā, talantīgā mācekļa Gobzema savienība un sasaite. Tik simetriski sakrita “Dienas Biznesā” intervētā darba devēja Aināra atslēgvārdi ar Alda izpīpētiem redzējumiem par valsts nākotni, ka pie norautas vīģes lapas attapās pat bijušie sevišķi svarīgo lietu izmeklētāji no JKP – ei, Gobzems tak ir oligarhu iedēta ola Kaimiņa partijā!
Advokāti nekad nemelo, un Gobzems esot sastapis buldozeru pāra reizes mūžā, taču moderno tehnoloģiju laikmetā nebūs sensācija, ja atklāsies, ka abi plānus saskaņo: a) telepātiski, b) pa mobilo telefonu, c) Aldis ir radiovadāms. Turklāt nojaušams, ka sniega krabju Šmits īstenībā arī ir melns zvēriņš, ieradies “KPV LV” no Šlesera kurmjaudzētavas, un varbūt pazemē slēpjas vēl kāds aģents ar samta kažociņu.
Bet par visu pēc kārtas.
Divas garas nedēļas otrās klases blefotājs, saņēmis prezidenta uzticību kandidēt uz premjera amatu, satrauca publikas jutekļus,
ģenerēdams A-B-C valdības modeļus un neapturami publicēdams runas ar augstu kanēļa saturu. Ceļā pēc varas kaut daļā skatītāju vajadzēja radīt iespaidu par cilvēku, kurš ieslodzīts nepareizā – trūcīga advokāta – ķermenī un kuram laiks piemērot citu, stingrās rokas un tamlīdzīga ego identitāti.
“KPV LV” līdera glamūra un vārošā putras katla prasmju apburti, mūsu glumo partiju politiķi labprāt piedalījās vienas personas klaunādes šovā kā topošas valdības paju biedri. Lai kompensētu pakalpojumus, triku meistars potenciāliem sabiedrotiem gudri piespēlēja tieši tos ministru portfeļus, ienesīgas vietas, pēc kuriem līdzgaitnieki slepenībā kāroja. Nez kurā “Rīdzenē” kontaktējies ar veco draugu AŠ, arī ventspilnieks Aivars kļuva itin dedzīgs Gobzema valdības stiķēšanas priekšdarbu atbalstītājs.
Diemžēl koalīcijā ar tautu gājējs regresēja savā mākslā un priekšlaikus ļāva manīt gaidāmo specefektu – vietējās sociķu modifikācijas “Saskaņas” iesaistīšanu kompānijā. Labāk vēlu nekā nekad nāca atklāsme, ka nācijas vienotāja G. kunga sadarbības partneris ir pazīstamais slavofils Š. Kungs un viss projekts ir konsultatīvi virzīts Aināra virsvadībā.
Aldis vēl izmisīgi atdarināja fokusus no Šlesera nevīstošās slavas ziedu laikiem, tomēr, kas pirms desmit gadiem šķita diezgan veikli sacerēts varoņstāsts, mūsdienu uztverē ir gara dziedinātavas pacienta slimības vēstures lappuse (es, misijas apziņas pārņemts ērglis, selekcionēšu valdībā labākos profesionāļus, kādi Latvijā ir). Līdz ar to Gobzems varēja valdības D, E, F un pat H modeļiem aprakstīt Saeimas pārdomu namiņa sienas, bet realitātē tie agonēja psc variantā. Partneri neglīti atgrūda Aldi – lēvurs tāds!
Iztirzājumā jāsecina – izgāzies maziņš puča uzvedums. Lienošā veidā pa apvedceļiem ietekmi valstī mēģināja atjaunot tautas noraidītās koruptīvās un antirietumnieciskās politikas intriganti. Operācijā līdzdalībniekus vadīja dažādi mērķi – piepildīt ambīcijas, glābt ādu vai maku, bet summāri Latviju aizvirzītu no Eiropas uz Āzijas integrācijas kursu. Oligarhu politiskajā kultūrā kultivētās metodes ir dežavū sajūtā.
Uzpirkšana – ne akurāt ar materiālu palīdzību, bet kārdināšanu pēc amatiem un šantāžu. Tika draudēts ar cilvēku mošanos, iziešanu ielās, aizplīvuroti – ar apvērsumu. Lasītājiem jāsaka nomierinoši vārdi. Pučisti, netraucēti ar eiropeiskas ievirzes partiju pretdarbību, tika diezgan tālu, tomēr izplānotais peļņu nesošais uzņēmums no sākta gala bija paredzami bankrotējis. Pilsonība nepieņemtu svešas ietekmes aģentu ierašanos valdībā.
Pateicoties prezidenta izvēlei,
100 000 vēlētāji uzzinājuši, ka, balsojot par oligarhu apkarotāju Kaimiņa partiju, atdeva balsis par oligarha Šlesera atgriešanos pie vadības ietekmes.
Otrkārt, Purčika elektorātam kāds varētu iztulkot – lai kā pārkrāsotos darbaļaužu aizstāvji no “Saskaņas”, šai politiskajā spēkā liela noteikšana ir lielburžujam Šleseram. Saskaņiešu līderi nez vai atbalstīs apspiestos krievus, kreiso šķiru, bet vispirms miljonāra intereses un prožektus. Šīm lietām derētu iespiesties tautas kolektīvajā atmiņā.
Kā politiskās krīzes stāvokli labot? Izslēdzot viltvārdi Gobzemu no “KPV LV”, atjaunojot godavīru seju. Partijas arhīvā ir A. G. paraksts, ka šādā gadījumā advokātam nekavējoties jāpamet Saeima, kā paredz spēles noteikumi deputātu kandidātiem izdalītās blankās. (Ak vai, arī advokāta karjera kolēģu represētam Aldim latatā!)
Kopsavilkuma epilogs – prezidentam jānosauc jauns trakonama priekšnieks.
