Pūce: Tie, kas vēlēšanās balsoja par Bondaru, zināja par Krājbankas tiesvedību 6
Arī pēc nelabvēlīgā tiesas sprieduma maksātnespējīgās “Latvijas Krājbankas” lietā partijas “Latvijas attīstībai” (LA)
politiķis Mārtiņš Bondars var pilnīgi mierīgi turpināt vadīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju,
uzskata Bondara pārstāvētās partijas valdes priekšsēdētājs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.
Intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” politiķis skaidroja, ka ar minēto tiesa spriedumu Bondars nav atzīts par vainīgu kādā noziegumā, bet gan zaudējis civilstrīdā, turklāt cilvēki, kas par viņu balsoja, zināja, ka Bondaram šāda tiesvedība ir un ka iepriekšējās instances spriedums šajā lietā jau ir bijis viņam nelabvēlīgs.
Tādējādi, lūgts komentēt LA politisko domubiedru – partijas “Progresīvie” – publiski pausto viedokli, ka Bondaram pēc šī nelabvēlīgā tiesas sprieduma ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata, Pūce sacīja, ka “Progresīvo” izdarītie secinājumi “nav gluži tādi, kādi atbilst juridiskajiem faktiem šajā spriedumā”. Pūce uzsvēra, ka “Bondars nav atzīts par vainīgu”, jo tas nav kriminālprocess, bet gan civilstrīds par to, kādas ir valdes atbildības robežas noteiktu darījumu izvērtēšanā.
Līdz ar to Pūce personīgi uzskata, ka Bondaram “nav ne morāla, ne juridiska pienākuma šobrīd atkāpties no [Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja] amata”. Politiķis gan nenoliedza, ka apvienības “Attīstībai”/”Par!”, kurā ietilpst LA, iekšienē ir bijušas un, iespējams, arī vēl būs diskusijas par Bondara situāciju un dažādiem citiem jautājumiem, un tas esot tikai normāli. Arī “Progresīvajiem”, kuri vienojušies ar LA un “Kustību “Par!”” par kopīgu startu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, esot tiesības brīvi paust savu viedokli par visdažādākajiem jautājumiem.
Kā ziņots, “Progresīvo” šorīt izplatītā paziņojumā teikts, ka pēc nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās “Latvijas Krājbankas” lietā Bondaram būtu jāatkāpjas no Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata.
“Lai Latvijas politika kļūtu caurspīdīga un godīga, šādai politiskai praksei nav vietas mūsdienu Latvijas politikā,” teikts “Progresīvo” izplatītajā paziņojumā.
Augstākās tiesas galīgais spriedums par 15 miljonu eiro piedziņu no “Latvijas Krājbankas” bijušās valdes locekļiem, tostarp – Bondara, stājās spēkā šī gada 28.aprīlī. “Progresīvos” neapmierina, ka trīs nedēļu laikā no Bondara nav sekojusi nekāda rīcība, un personīgas politiskas atbildības vietā viņa jaunākie publiskie izteikumi esot “apšaubījuši Latvijas tiesu varu un grāvuši sabiedrības uzticību Saeimas darbam”.
“Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ir tieša ietekme uz valsts finanšu un banku nozari, tādēļ nav pieļaujama situācija, ka to vada amatpersona, kurai stājies spēkā nelabvēlīgs tiesas spriedums saistībā ar iepriekšējo profesionālo darbību finanšu sektorā,” uzskata “Progresīvie”. “Vienam no jebkura politiķa un politiķes mērķiem jābūt vairot sabiedrības uzticību, un Bondara gadījumā tā ir zaudēta jau sen. Jebkurš godprātīgs cilvēks šādā situācijā no amata atkāptos,” piebildusi viena no “Progresīvo” līderēm Antoņina Ņenaševa.
LETA jau vēstīja, ka ir stājies spēkā spriedums par 15 miljonu eiro solidāru piedziņu no “Latvijas krājbankas” bijušajiem valdes locekļiem, kuru vidū ir arī Bondars.
Apvienības “Attīstībai Par” ietvaros partija “Kustība “Par!”” ir tikusies ar Bondaru, lai apspriestu situāciju, aģentūrai LETA pastāstīja “Par!” priekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Diskusijas bija solīts turpināt starp abām apvienības partijām.
Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka “Par!” tika plānojusi ar partiju “Latvijas attīstībai” pārrunāt iespēju par to, ka pēc kāda laika Bondaram būtu jāatkāpjas no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata.
Tikmēr Bondars par savu turpmāko rīcību saistībā ar viņam nelabvēlīgo spriedumu “KPMG Baltics” prasībā pret “Latvijas krājbankas” bijušo valdi solīja lemt pēc iepazīšanās ar Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departamenta lēmumu, tomēr parlamentārietis neizslēdza iespēju saistībā ar šo gadījumu vērsties Satversmes tiesā (ST) un Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).
Bondars aģentūrai LETA izteicās, – lai domātu par turpmāko rīcību, viņam sākotnēji kopā ar advokātu rūpīgi jāiepazīstas ar argumentāciju, kas bijusi pamatā Senāta atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora “KPMG Baltics” prasība pret bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem par 15 366 981 eiro solidāru piedziņu.
Politiķis prognozēja, ka ar Senāta lēmumu process nebūs beidzies, proti, viņš pieļauj iespēju saistībā ar šo gadījumu vērsties ST un ECT. Bondars uzskata, ka viņa līdz šim paustie argumenti tiesai nav saņēmuši pietiekamu izvērtējumu.
