Pūce sola pašvaldību aizņēmumus vairāk izvērtēt un kontrolēt 0
Pašvaldību aizņēmumi Valsts kasē infrastruktūras objektu būvniecībai tiks vairāk izvērtēti un kontrolēti, trešdien preses konferencē paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
Viņš stāstīja, ka vēsturiski izveidojusies situācija, kad lielu daļu infrastruktūras uztur pašas pašvaldības, turklāt šim nolūkam pašvaldībām ir sava ienākumu bāze. Vienlaikus ministrs norādīja, ka vairumā Eiropas Savienības valstu pašvaldībām nav tik liela brīvība lēmumu pieņemšanā par to, kur tām izlietot nodokļu maksātāju līdzekļus.
“Daudzās pašvaldībās ir īstenoti iedzīvotājiem svarīgi projekti, bet ir arī virkne gadījumu, kad pašvaldības sev zināmu iemeslu dēļ izvēlas ieguldīt tur, kur tam nav ekonomiska pamatojuma. Tiesa, šogad situācija ir stabilizējusies, jo dažādu iemeslu dēļ Valsts kase vairs nepiešķir aizdevumu visiem, kas vēlas aizņemties,” stāstīja ministrs.
Viņš arī atgādina, ka agrāk pašvaldības projektus īstenoja par saviem ieņēmumiem, tomēr pēdējos gados infrastruktūras objektu būvniecībai līdzekļi tiek piesaistīti aizņēmuma veidā no Valsts kases. “Pašvaldības aizņemas, piemēram, jumta nomaiņai, biroja tehnikas iegādei utt., lai gan šādām vajadzībām pašvaldībām vajadzēja paredzēt savus līdzekļus. Tas liecina, ka pašvaldības paļaujas uz vienmēr pieejamiem aizņēmumiem Valsts kasē,” secināja ministrs.
Pūces vadītā ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) un citā iestādēm apņēmusies sagatavot redzējumu par to, kā turpmāk risināt pašvaldību aizņēmumu jautājumu. Pūce uzskata, ka pašvaldībām ir jābūt tiesībām pašām noteikt savas prioritātes, kam būtu jāsaskan ar pašvaldības mērķiem un jātiek sistemātiski vadītām.
“Ir pienācis laiks noteikt prioritātes aizdevumiem, ko izsniedz Valsts kase. Ir jāievieš striktāka kontrole tam, kā notiek aizņēmumu apkalpošana, ir jāstiprina pašvaldības vadības atbildība par to, vai tiek sasniegti aizņēmuma rezultāti un ievērota finanšu disciplīna. Ja visi nesaņems aizdevumu, tad parādīsies iespēja kontrolēt projektu īstenošanu un nodrošināt augstākus kvalitātes standartus, kā arī pašvaldības spers nopietnākus soļus prioritāšu noteikšanā,” uzskata pašvaldību lietu ministrs.
Vienlaikus Pūce atzina, ka līdz ar administratīvi teritoriālo reformu, kad pašvaldību skaits būtiski saruks, aizņēmumu problēma kļūs vēl aktuālāka, jo pieaugs pašvaldību aizņēmumu potenciāls un aizņemšanās limiti būs augstāki.
Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins pauda pārliecību, ka pašvaldībās būtu jābūvē tādi objekti, kas atbilstu pašvaldības vajadzībām.
“Ja pašvaldība vēlas stadionu, tad ir jādomā par to, cik smalkam vai lielam tam vajadzētu būt. Ja nepieciešamas telpas pašdarbības kolektīviem, tad jādomā, vai nepieciešama smalka, profesionāliem mūziķiem paredzēta koncertzāle,” sacīja Valsts kontroles pārstāvis.
FM parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV) aicināja pašvaldības projektu īstenošanā ievērot samērīgumu. “Ja Siguldas peldbaseinā ieliek dārgu pasaules līmeņa mērinstrumentu, kas netiek lietots, tad jāatceras, ka šī ieguldījuma dēļ nauda netika citām iedzīvotāju vajadzībām,” sacīja Zakatistovs.
Savukārt Pūce piebilda, ka mazapdzīvotās vietās, pirms domāt par peldbaseina izbūvi, varbūt drīzāk derētu apdomāt iespēju izveidot ielu vingrošanas laukumu vai uzlabot sportošanas iespējas izglītības iestādēs.
LETA jau vēstīja, ka Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem.
Valsts kontrole 15 pašvaldībās vērtēja infrastruktūras projektu ekonomiskā pamatojuma esamību, kā arī to plānošanu un īstenošanu. Revīzijā secināts, ka lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa stāstīja, ka valsts budžeta likumā ik gadu pašvaldību aizņēmumiem tiek paredzēti 118 miljoni eiro, turklāt laika posmā no 2014.gada līdz 2018.gadam pašvaldību ilgtermiņa aizņēmumu apjoms ir sasniedzis 1,3 miljardus eiro. Valsts kontroles vērtējumā, pašvaldību aktivitāte aizņēmumu pieteikumu iesniegšanā ir ļoti augsta, un pieprasīto aizņēmumu apjoms parasti pat pārsniedz budžetā noteikto limitu. Turklāt prakse liecina, ka tiek apstiprināti 99% aizņēmumu pieteikumu, pat ja pašvaldība nav rūpīgi izvērtējusi projekta nepieciešamību. Rezultātā virknē pašvaldību ir ambiciozi un dārgi uzturami objekti, kas sevi nespēj atpelnīt un uzliek smagu finanšu slogu pašvaldību budžetiem pat uz vairākiem gadu desmitiem.
Tāpat Valsts kontrolē kā uzskatāmu piemēru pašvaldību neapdomībai lielo objektu plānošanā un būvniecībā minēja peldbaseinu būvniecības bumu, kas īpaši raksturīgs pēdējos gados. Pašvaldības ir ieguldījušas trīs līdz 12 miljonus eiro peldbaseinu un ar peldbaseiniem savienoto sporta kompleksu būvniecībā, bet to darbībai pastāvīgi nepieciešama arī pašvaldību dotācija, kas sedz lielāko daļu no objektu izdevumiem.
