Pūce: pēc ACTA ieviešanas Latvijas interneta lietotāju dzīvē nekas nemainīsies 0
Pēc Latvijas pievienošanās Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumam (“Anti-Counterfeiting Trade Agreement”, ACTA) Latvijas interneta lietotāju dzīvē nekas nemainīsies, otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā “Labrīt, Latvija!” sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.
Pēc viņa teiktā, līgums nekādā veidā neaprobežo cilvēktiesības un tiesības uz privātumu
“Nekādi riski personas privātumam nepastāv,” sacīja Pūce.
Viņš norādīja, ka “filmu kačāšana torentā” jau šobrīd ir likuma pārkāpums. Taču, ja interneta lietotājs samaksā par autordarba skatīšanos un izdara to legālā veidā, tad nekādas izmaiņas nav sagaidāmas.
ACTA mērķis ir noteikt starptautiskus standartus intelektuālā īpašuma aizsardzībai, ko 26.janvārī Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars valdības vārdā parakstīja kopā ar vairumu Eiropas Savienības valstu. Piecas ES dalībvalstis, tostarp Vācija, Nīderlande, Slovākija, Kipra un Igaunija, to vēl nav parakstījušas.
ACTA mērķis ir apkarot preču zīmolu viltošanu, kā arī autortiesību pārkāpumus internetā. Tomēr kritiķi tajā saskata daudz līdzību ar pretrunīgo ASV likuma iniciatīvu, kas pazīstama kā SOPA, un apgalvo, ka tā ļautu izspiegot jebkuru cilvēku, lai pārliecinātos, vai viņš internetā nepārkāpj autortiesības. SOPA apstiprināšana protestu dēļ ir atlikta, bet ACTA, kaut gan arī pret to notika protesti, ES un 22 tās dalībvalstu, arī Latvijas, pārstāvji ceturtdien parakstīja. Līgums pirms stāšanās spēkā gan vēl jāratificē ES un vēl piecām parakstītājvalstīm. Latvijā tas patlaban tiek virzīts uz Saeimu.
Pēc protesta akcijām pasaulē arī Latvijā radusies pretestība Latvijas valdības lēmumam pievienoties līgumam pret pirātismu internetā, kas vēl būs jāratificē arī Saeimai.
Portālā “manabalss.lv”, kas pēc desmit tūkstošu parakstu savākšanas vēršas parlamentā, ievietota iniciatīva “Stop ACTA”, bet sociālajā tīklā “Twitter” tiek ziņots arī par Rīgā gaidāmu protesta akciju.
