Pūce paziņo par iesniegto priekšlikumu Saeimai saistībā ar Liepāju, Daugavpili un Rēzekni 0
Saeimā ir iesniegti priekšlikumi, lai noteiktu, ka Liepājai ar Lejaskurzemes novadu, Daugavpils pilsētai ar novadu un Rēzeknei ar novadu būs jāveido kopīgas iestādes izglītībā, teritorijas plānošana un jānodrošina kopēja atkritumu apsaimniekošana, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
Kā vēstīts, ja līdz šim Latvijā par lielajām jeb republikas pilsētām tika uzskatītas deviņas pilsētas, tad līdz ar administratīvi teritoriālo reformu paredzēts par tādām dēvēt tikai piecas – Rīgu, Daugavpili, Jūrmalu, Liepāju un Rēzekni.
Vairāki parlamentārieši piedāvājuši saglabāt plašāku lielo pilsētu sarakstu, tajā ietverot arī Jēkabpili, Jelgavu, Valmieru un Ventspili, tomēr ierosinājumi nav atbalstīt.
Kā atgādināja Pūce, valdība sākotnēji piedāvāja paredzēt, ka visas pilsētas veido kopā ar lauku teritoriju, izņemot Rīgu un Jūrmalu, kas ir “ļoti īpatnēja pilsēta ar citu struktūru”. “Faktiski es joprojām uzskatu, ka tas ir pats labākais variants,” viņš atzina.
“Man vairāk sirds sāp nevis par jelgavniekiem vai ventspilniekiem, manuprāt, viņiem ir labāks variants šobrīd Saeimā izskatīšanā, bet par liepājniekiem, daugavpiliešiem un rēzekniešiem, kuriem ir nodalīta pilsēta no lauku teritorijas, un gan lauku teritorijai, gan pilsētas teritorijai attīstības plānošana, tālākā attīstība būs stipri ierobežota,” sacīja ministrs.
Skaidrojot, kādēļ ir pieņemts šāds lēmums, Pūce sacīja, ka, veidojot valdību, partijas vienojās, ka visus lēmumus par administratīvi teritoriāli reformu pieņems uz vienprātības principa. “Tātad bija jāvienojas un ir trīs izņēmumi no šī vispārējā likuma,” teica Pūce.
Vienlaikus, viņš atklāja – lai kompensētu šo izņēmumu, Saeimā ir iesniegti priekšlikumi, ar kuriem tiks noteikts Liepājai ar Lejaskurzemes novadu, Daugavpils pilsētai ar novadu un Rēzeknei ar novadu būs jāveido kopīgas iestādes izglītībā, teritorijas plānošana un jānodrošina kopēja atkritumu apsaimniekošana.
Pēc viņa paustā, tādējādi faktiski tiktu mazināta “nosacīti sakot, atsevišķās pastāvēšanas pievilcība”.
Pārvaicāts, vai pareizi saprotams, ka pat, ja risinājums nav optimāli labs iedzīvotājiem, tas vienalga tiek piedāvāts, jo tāda ir politiskā vienošanās, ministrs apgalvoja, ka nebūtu piekritis veidot novadus, ja tie nevarētu nodrošināt visu pašvaldības funkciju realizāciju.
“Tā kā visi šie izveidotie novadi var nodrošināt un īstenot pašvaldībām noteikto funkciju realizāciju, tad tādu novadu izveide ir iespējama. Vai varēja būt labāk – jā, varēja, bet politika, citējot Vinstonu Čērčilu, ir iespējamā māksla. Tas, kas ir iespējams, par to arī vienojās,” komentēja Pūce.
Norādīts, ka daudziem ir iebildumi, ka bez lielās pilsētas statusa būs ierobežotas iespējas apgūt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, Pūce uzsvēra, ka daudzi neiebilst un tā esot daļas Zaļo un zemnieku savienības pārstāvju nostāja, turklāt tā neesot taisnība.
Ir runa par pilsētvides prioritāti kohēzijas fonda līdzekļos un arī šajā periodā tā tika apgūta gan tā sauktajās lielajās pilsētās jeb republikas pilsētās, gan arī vecajos rajona centros un citās pilsētās, viņš teica. “Nebūs tā, ka līdzekļi būs pieejami tikai Rīgai, Liepājai, Daugavpilij un Rēzeknei,” viņš uzsvēra.
Turklāt paredzēts, ka šajā periodā beigs iezīmēt kvotas, kad katram pienācās savs iezīmēts valsts naudas apjoms, bet tiks organizēts konkurss. “Tā kā katrs varēs konkurēt un, kurš būs spēcīgāks, tam būs labāk. Un, piemēram, jelgavnieku vietā es nemaz neuztrauktos (..),” sacīja ministrs.
Kā vēstīts, Saeima šodien plkst.10 jau trešajā sēdē turpinās skatīt administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu, kura vērtēšana deputātu strīdu un debašu dēļ ir pamatīgi ieilgusi.
Pagājušajā nedēļā parlaments likumprojektu skatīja 5. un 6.martā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs prognozē, ka reformas likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā šonedēļ vēl varētu nenoslēgties.
Debates par šo jautājumu līdz šim bijušas gan saturiskas, ka gan arī emocionālas un saasinātas. Pēc koalīcijas deputātu lēmumiem divas reizes tika samazināts debašu laiks, kam sekoja opozīcijas vairāki iesniegumi par pārtraukuma izsludināšanu sēdei. Tomēr vēlāk daļa koalīcijas atbalstīja atgriešanos pie sākotnējā debašu laika samazinājuma – trīs minūtēm deputāta pirmajā uzstāšanās reizē par katru no priekšlikumiem. Opozīcija norādīja, ka panākts kompromiss, un 6.marta pēcpusdienā debates norisinājās mierīgā gaisotnē.
Līdz šim debates noslēgušās par 44 no 316 otrajā lasījumā iesniegtajiem priekšlikumiem. Deputāti vēl nav nonākuši pie to priekšlikumu skatīšanas, kas paredz lemt par konkrētu novadu saglabāšanu vai citādāku novada robežu noteikšanu, nekā paredz atbildīgajā komisijā atbalstītā ATR likumprojekta redakcija.
Izskatot likumprojektu, Saeima jau ir atbalstījusi republikas pilsētu pārdēvēšanu par lielajām pilsētām. Tāpat atbalstīts, ka administratīvās teritorijas un to administratīvos centrus, kā arī novada teritoriālās vienības – novada pilsētas un novada pagastus – noteiks parlaments likuma pielikumā.
Reformas likumprojekts paredz līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā izveidot 40 pašvaldības.
