Pūce: Latvijā dronu radari ir latvieši 0
Autors: Juris Pūce
Kurš atbild par Latvijas drošību? Dzirdot, kas un kā noticis Rīgas lidostā saistībā ar dronu lidināšanos virs tās, šis jautājums atkal un atkal jāuzdod. Pat lidostas sāgā iesaistītie visu notikušo raksturo ar vārdu “apjukums”. Tas arī nebūtu nekas neparasts. Lidostai ikdienas uzdevumos tiešām neietilpst aizsardzība no droniem.
“Dronu izmantošana ir kaut kas jauns, un tehnoloģijas, kā pret tiem cīnīties, arī vēl ir tikai izstrādes stadijā. Latvija dzīvo miera laikos, un izstrādātie rīcības algoritmi trauksmes situācijās dabā ne vienmēr strādā perfekti.” Jā, visu šo mēs varētu teikt un tās izklausītos pēc labām atrunām pirms trīs gadiem, ne jau tagad. Šobrīd ar savām darbībām mēs pārsteidzam ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet, šķiet, arī tos, kuri bija atbildīgi par dronu lidojumiem virs lidostas. Kā vēl lai izskaidro, ka lidaparāti tur atgriezās veselas trīs reizes.
Latvijā darbojas labākā pretdronu sistēma – visas nācijas novērošana. Neatkarīgi no dzīvesvietas un ieņemamā amata to veic visi iedzīvotāji. Par Gaigalavā nokritušo “miermīlīgo” dronu instancēm paziņoja vietējais iedzīvotājs, savukārt lidostas dronu pa logu pamanīja Rīgas lidostas valdes loceklis. Par šo varētu pasmaidīt un izteikt minējumus – cik ilgi tie droni pa lidostu lidoja, līdz tos beidzot pamanīja, kas bija to mērķis, – ja vien tas nenotiktu pie mums, vienā no visa reģiona lielākajām lidostām.
Kas lidoja ar šiem droniem un kāpēc? Jebkurā gadījumā viss būs tikai minējumi, bet prieks, ka par draudzīgiem šos dronus vairs nesaucam. Varbūt vismaz publiskās komunikācijas kļūdas, kas tika uzskatītas par galveno misēkli Latgales gadījumā, tagad ir atrisinātas, un tad jau drīz varēsim pievērsties arī galvenajam – kā ar šādiem droniem cīnīties. Saprotot, kāds sods paredzēts par šādu pārkāpumu, un, ņemot vērā, ka droni bija uzlaboti tā, lai paliktu nepamanīti sistēmām, kas nodrošina, lai kāds netīšām no Mārupes neielidotu lidostā ar dronu, kas nopirkts lielveikalā, varam diezgan droši secināt, ka šie cilvēki saprata, ar ko riskē. Vai tika veikta izlūkošana un fotografēta lidosta, pārbaudīta mūsu modrība vai varbūt nošauti divi zaķi ar vienu šāvienu – to ļoti iespējams mēs nekad neuzzināsim.
Latvija drosmīgi uzņēmās vadīt dronu koalīciju, sniedzot palīdzību Ukrainai. Tepat Rīgā mēs ražojam dronus, kurus izmantot karadarbībā. Mums kā nevienam citam vajadzētu zināt visu par to, kā ar droniem cīnīties. Ļoti iespējams, ka tie, kuriem jāzina, to perfekti arī zina, tikai joprojām neesam šiem cilvēkiem iedevuši nepieciešamo aprīkojumu un noteikuši prioritātes. Savukārt šajā gadījumā jau jāskatās atbildīgo ministriju virzienā. Visa pasaule atzinusi, ka droni ir svarīgākais ierocis mūsdienu karā. Cik ilgam laikam jāpaiet, lai uzsvaru uz to mēs liktu arī mūsu valdībā? Ne tikai iegādājoties dronus, bet arī sistēmas, kā ar tiem cīnīties, turklāt aizsardzības nozares budžets šogad ir lielākais Latvijas vēsturē. Lai nākamreiz lidostas valdei nav jāzvana lūgt palīdzību “Mārupes bebram”, vietējam mednieku klubam.
Pagājušonedēļ tā bija Rīgas lidosta, kur uz skrejceļa pirms došanās darba vizītē pacelšanos gaidīja Latvijas Valsts prezidents, bet mums jau netrūkst stratēģiski svarīgu objektu – Daugavas hesi, TEC, Ādažu bāze vai Lielvārdes lidlauks. Un varam tikai minēt, vai kāds tur lidinās vai nē. Varbūt vienkārši nenostrādāja drošības sistēma, jo Pļaviņu HES uzraugs kādu laiku debesīs neskatījās. Lidosta saka, ka viņiem darba aprakstā, nav šādu pienākumu, kā cīņa pret ienaidnieka droniem. Vai šādu argumentu minēs arī aizsardzības ministrs? Kamēr ministrs vēl domā, skatāmies debesīs!
