“Viņš filigrānā veidā izmanto dienesta stāvokli un ietekmi VARAM!” Pūce “izpleš spārnus” reģionos 6
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nesen vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) bija reģionālajā vizītē Gulbenes novadā, bet nedēļu vēlāk viņa vadītā partija “Latvijas attīstībai” paziņoja par jaunas Gulbenes nodaļas dibināšanu.
Tajā būs arī trīs tagadējie novada deputāti, kuri pašvaldībā ievēlēti no Latvijas Reģionu apvienībā ietilpstošās “Reģionu alianses”. Jau agrāk “Latvijas attīstībai” pievienojās no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saldus novada domē ievēlētie deputāti.
“Attīstībai/Par” ir uzsākusi aktīvu jaunu nodaļu veidošanu pirms 2021. gada jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
Šis process var paretināt Latvijas Reģionu apvienības, kā arī citu partiju biedru rindas. “Mums nav iebildumu, ka pie mums nāk cilvēki, kuriem jau ir iepriekšējā politiskā pieredze. Mēs esam atvērta partija un jau tās dibināšanā piedalījās cilvēki, kas iepriekš bijuši citā politiskajā spēkā,” “Latvijas Avīzei” atgādināja J. Pūce, kurš pagājušajā nedēļā jau bija devies nākamajā reģionālajā vizītē uz Līvāniem, kur, cik zināms, arī partijai būs nodaļa. Taču par tās tapšanu J. Pūce vēl nevarēja neko pastāstīt.
Šī un arī vairākas citas viņa vizītes pašvaldībās esot neatdotais parāds tiem novadiem, uz kuriem ministram administratīvi teritoriālās reformas apspriešanas gaitā nav izdevies aizbraukt.
Līvānu novada domes priekšsēdis Andris Vaivods un viņa komanda nav nevienā partijā, bet ir izveidojusi biedrību, kura slēdz sadarbības līgumu ar kādu no lielajiem politiskajiem spēkiem.
Tagad tāds līgums biedrībai ir ar Zaļo un zemnieku savienību, bet tā Saeimā ir opozīcijā. Uz vaicāto, vai Līvānu biedrība turpinās sadarbību ar ZZS, vai pašvaldību vēlēšanās sadarbosies ar kādu no tagad valdošajiem spēkiem, A. Vaivods “Latvijas Avīzei” atbildēja, ka varot būt gan tā, ka turpinās sadarbību ar ZZS, gan tā ir iespējama ar kādu citu partiju.
Taču J. Pūce neesot vienīgais ministrs, kurš viesojies Līvānos – novadu esot apmeklējis arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) un labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”). “Skatīsimies, sekosim līdzi un tad pieņemsim lēmumu, jo vēlēšanās var piedalīties tikai no partijas saraksta,” atzina A. Vaivods.
Jāteic, ka visas jaunās partijas – arī Jaunā konservatīvā partija un “KPV LV” – tagad strādā pie vietējo nodaļu tīkla paplašināšanas, par ko liecina arī ministru un Saeimas deputātu viesošanās reģionos.
“Attīstībai/Par” ir pamanāmākie
Taču “AP” aktivitātes ir pamanāmākas. Pēc J. Pūces vizītes Gulbenes novadā, kuru pašvaldību reforma neskāra, jo tas jau 2009. gadā tika izveidots bijušā rajona robežās, “Latvijas attīstībai” pievienojās no “Reģionu alianses” Gulbenes novada domē ievēlētie deputāti Valtis Krauklis, Normunds Mazūrs (viņi abi 2009. gada pašvaldību vēlēšanās startēja no Tautas partijas), kā arī Guntis Princovs.
Vizītē uz Gulbeni ministru pavadīja Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (“AP”) un aizsardzības ministra padomnieks Aivars Tiesnesis (“AP”), kurš savulaik bija Tautas partijas ģenerālsekretārs, ar ko arī varētu saistīt bijušo TP biedru piesliešanos “Latvijas attīstībai”.
J. Pūce teica, ka ar N. Mazūru viņu ir iepazīstinājis M. Bondars – viņu 12. Saeimā ievēlēja no LRA un M. Bondars bija arī tās līderis,
bet pēc 2017. gada pašvaldību vēlēšanām, kurās Rīgā LRA startēja kopā ar “Latvijas attīstībai”, viņš mainīja politisko piederību. Vēlāk par LRA jauno priekšsēdi pēc aiziešanas no “Vienotības” kļuva Edvards Smiltēns.
Ir iespaids, ka A. Tiesneša un M. Bondara agrākie kontakti tiek likti lietā jaunu biedru piesaistīšanā. Gulbenes novada domnieks V. Krauklis “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka viņš ir pazīstams ne tikai ar A. Tiesnesi, bet arī ar aizsardzības ministru Arti Pabriku, kurš arī savulaik bija Tautas partijā. Taču politiskās piederības maiņa vairāk ir saistīta ar to, ka pēc bijušā Babītes novada priekšsēža Andreja Ences aiziešanas no “Reģionu alianses” priekšsēža amata ne partija, ne LRA kopumā par gulbeniešiem un arī citām reģionu nodaļām nekādu interesi vairs nav izrādījusi.
“Reģioni ir aizmirsti. Savukārt “Latvijas attīstībai” mūs par visu informē un izrāda interesi par biedriem ārpus Rīgas,
mēs varam piedalīties atklātajās valdes sēdēs. Ja mēs paši būsim aktīvi, tad viss notiks,” uzskata V. Krauklis, uzsverot, ka viņam sakrīt viedoklis ar partiju arī par novadu reformu, kurai jau sen vajadzējis notikt.
“Cilvēkiem, kuri ir aktīvi, sadarbība ar mūsu partiju varētu būt interesanta,” teica J. Pūce. Viņš atzīst, ka sava nozīme ir tam, “ka “AP” ir valdībā un es esmu ministrs, bet cilvēki novērtē to, ka mēs esam izlēmīgi un politiski atbildīgi”.
Saskata varas resursa izmantošanu
Pašvaldībās plaši pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības un LRA vadība ir novērojusi, ka koalīcijas jaunās partijas, kurām nav daudz vietējo nodaļu, cenšas piesaistīt sev pašvaldību deputātus no partijām, kas ir ārpus parlamenta vai Saeimas opozīcijā.
Līdz ar to tās nevar solīt vietējiem līderiem to, ko var piedāvāt valdības partijas. “Attīstībai/Par” papildus ir vēl tāds resurss kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, no kura attieksmes pret pašvaldībām daudz kas esot atkarīgs, ieskaitot iespējas aizņemties finansējumu Covid-19 seku likvidēšanas projektiem. J. Pūce gan apgalvoja, ka šo lēmumu pieņemšana esot nevis viņa, bet ierēdņu rokās.
LRA priekšsēdis Edvards Smiltēns tomēr uzskata, ka “Juris Pūce filigrānā veidā izmanto dienesta stāvokli un ietekmi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kurai ir teikšana arī par finanšu resursu sadali, lai piesaistītu cilvēkus partijai”.
LRA priekšsēdis novērojis, ka tas notiek “Tautas partijas labākajās tradīcijās – tos, kas ar viņiem nedraudzējas, viņi ignorē, bet palīdz tiem, kas pieslēdzas”.
Tas bijis jūtams arī administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanas gaitā. Taču E. Smiltēns paredz, ka pirms pašvaldību vēlēšanām notiks plašāka politiskā pārgrupēšanās.
“Attīstībai/Par” valdes loceklis Edgars Jaunups citu politisko spēku biedru interesi par “AP” saista ar to, ka “viņi redz mūsu partijā jaudu un spēju sasniegt rezultātu”. Viņš apgalvoja, ka “ir bijušas neiedomājami plašas iespējas – desmitiem pašvaldību deputātu ir gribējuši mainīt politisko piederību, lai iegūtu sev labvēlīgākas novadu robežas, taču mums bija svarīgi, lai saskan redzējums no abām pusēm”.
“AP” redzējums ir, ka valsts attīstību var nodrošināt spēcīgi novadi. Ja šajā jautājumā viedoklis nesaskanēja, tad tie, kas vēlējās pievienoties, tikuši atraidīti. “Ja kāds saka, ka “Attīstībai/Par”, izmantojot varas resursu, cenšas piesaistīt citu partiju deputātus, tad viņš nekrietni melo,” apgalvoja E. Jaunups.
Tuvāko trīs četru mēnešu laikā “AP” ir plānojusi tikt skaidrībā, kuros novados tā startēs ar atsevišķu sarakstu, kur veidos kopīgas komandas ar kādu no reģionālajām partijām.
“Latvijas attīstībai” jau parakstījusi līgumu ar Latgales partiju par kopīgu sarakstu veidošanu tajās pašvaldībās, kur partiju nodaļas par to būs vienojušās, informēja E. Jaunups. Pašlaik ir zināms, ka tāda vienošanās ir Daugavpilī.
