Puče: Hokeja drudzis un fenomens Latvijā nepāriet – “Šie ir forši un disciplinēti čaļi, bet veiksme ir jānopelna!” 41
Ir ļoti grūti sprast, kāpēc kopumā šis hokeja drudzis un šis fenomens Latvijā nepāriet. Man jau likās, ka vienu brīdi jaunajai paaudzei jāsāk stāstīt, ka kaut kad sen, divtūkstošajā gadā, mēs Krieviju vinnējām, jūs jau tad nebijāt vēl piedzimuši, kad Saeimai tika norauta sēde, tā TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” hokeja trakumu apraksta Armands Puče, žurnālists, TV24 ētera personība. “Mēs tagad atkal redzam, ka jūsma, pārņemtība ar šo un histērija atgriezās. Tagad šī paaudze saviem bērniem stāstīs par šo laiku!”
Atbildēt uz tik daudziem jautājumiem, kāpēc latvieši izvēlās tik fanātiski iesaistīt savas atvases visdārgākajā sporta spēlē pasaulē, ir neiespējami, spriež žurnālists. “Tajā pašā laikā īpaši pasvītrojama uz šā panākumu fona ir vecāku loma, jo vecāki upurējas, tērē lielu naudu.”
Tas nepāriet – ir ilūzijas un cerības, un sapņi, un ir apstākļi, kas sakrīt. Kā gan citādi – sports ir neprognozējams, bet apstākļus ir jāprot izmantot un mēs šajā reizē esam pratuši izmantot tos, tā ir likumsakarīga veiksme, mūsu hokejistu paveikto raksturo Puče.
Kā treneru nozīmi uzvaras kaldināšanā Latvijas apstākļos apraksta publicists: “Klišejās runājot, veiksme ir jānopelna, likumsakarība tā arī ir noteikti, bet apstākļi ir tādi, ka
Nav tas resurss tik liels, un tad ir treneru meistarība salikt kaut kopā, tā ir liela māksla pie ierobežotiem resursiem, saskatīt spēlētājos kaut ko tādu, ko viņi izdarīs laukumā jaunu, un tas ir ļoti būtiski.”
Ja būtu tāds “pašatdeves Oskars”, tad mūsējie to ir pelnījuši
Ar meistarību un talantu ne nevar žonglēt. Kāds tas hokejists ir, to var redzēt, kādos klubos viņi spēlē. Pasaules čempionāts ir turnīrs, tā nav sezona, tas ir 10 dienas un tur viss var notikt.
Tie, kas spēlē Latvijas izlasē, tie savos klubos ir bijuši priekšplānā. Tas nav mazsvarīgi tajos brīžos, kad jāparāda raksturu, aizrāvies ar mūsu hokejistu panākumiemz klāsta žurnālists.
Kā vēl vienu svarīgu lietu Puče min to, ka
Arturs Irbe savulaik ir šo visu pārdzīvojis, un arī Artūrs Šilovs tagad ir mūsu komandas veiksme – viss sākas no vārtsarga, jo citādi jau nevarētu. Hokeja spēle ir tāda, ka visus mēslus glābj pēdējais – pēdējais ir vārtusargs un tas ir galvenais cilvēks; viān ir jābūt pasaules klases – arī tas mums ir.
Ne jau velti pasaules prese tagad raksta nevis par Latvijas panākumiem, bet par Vankūveras “Canucks” vārstargu, kas būšot varbūt viņu nākotne, kas kaut ko ir izdarījis Latvijas labā.