Pūce atzinīgi vērtē Kariņa vadīto valdību, kas spēj pieņemt ilgstoši nerisinātus jautājumus 0
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība spēj pieņemt lēmumus par ilgstoši nerisinātiem jautājumiem, šodien, atskatoties uz valdības darba gadu, žurnālistiem norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
Pūce sacīja, ka ļoti liela un nozīmīga prioritāte valdības deklarācijā bijusi nepieciešamība īstenot administratīvi teritoriālo reformu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) faktiski gada laikā izdevās īstenot pilnā apmērā tai dotos uzdevumus, reformu sagatavojot lēmuma pieņemšanai parlamentā, pauda ministrs, uzsverot, ka patlaban likumprojekts tiek skatīts Saeimā.
“Jādomā, ka Saeima atbildīgi izturēsies pret reformu un lēmumus pieņems laikā,” sacīja Pūce.
Reformas gaitā iezīmējusies virkne citu risināmu jautājumu, norādīja politiķis. To vidū ir, piemēram, ceļu plānojuma analizēšana, kā arī jautājums par plānošanas reģioniem, paredzot, ka tie pārtaps par administratīvajiem reģioniem.
Pūce norādīja, ka tāpat nozīmīgs darbs veikts reģionālās attīstības jomā, paredzot stimulēt reģionālās nevienlīdzības mazināšanos. Apspriešanā ir arī ziņojums par līdzdalības budžetu ieviešanu pašvaldību darbā. Pūces ieskatā tā ir nozīmīga iniciatīva, lai vairotu iedzīvotāju līdzdalību pašvaldību darbā. Ideja paredz iezīmētu budžeta daļu, ko varētu piešķirt iedzīvotāju izvēlētām nozīmīgām iniciatīvām.
“Šis bijis arī pašvaldību pārraudzības gads”, atzina ministrs, piebilstot, ka nozīmīgs bijis jautājums par situāciju Rīgas pašvaldībā. Pūce norādīja, ka Rīgas dome gan nebija vienīgais uzmanības objekts. VARAM, viņaprāt, aktīvi sadarbojusies ar pašvaldību iedzīvotājiem, kuri informē par iespējamajiem pārkāpumiem.
“Esam vērsuši desmitiem pašvaldību uzmanību uz iespējamajiem likuma pārkāpumiem,” atklāja ministrs, piebilstot, ka vairums no tām identificētos trūkumus risina. Taču vairākās pašvaldībās turpinās pārbaudes.
Pūces ieskatā vissmagākā situācija ir bijusi Rīgas pašvaldībā, kas radījis nepieciešamību pieņemt lēmumu ne tikai par mēra atstādināšanu, bet arī rosināt domes atlaišanu.
“Šī ir valdība, kas pieņem lēmumus, kas gaidīti ilgus gadus,” teica Pūce, akcentējot, ka viens no tiem ir lēmums par atkritumu depozīta sistēmu. Šogad plānots veikt depozīta operatoru atlasi, visus sagatavošanās darbus noslēdzot līdz 2020.gada beigām.
Tāpat izstrādāta aprites ekonomikas stratēģija. Pūce skaidroja, ka tas Latvijai ļaus kļūt par nozīmīgu spēlētāju jautājumā par klimata izmaiņām. “Valdības kopējā izpratne par šiem jautājumiem ir augsta,” uzskata Pūce.
Inčukalna gudronu dīķu sanācijas projekta otrais posms ir faktiski pabeigts, sacīja ministrs, uzsverot, ka jau pavasarī varētu tikt noslēgta teritorijas sakopšana un apzaļumošana, lai “vasarā par līdzšinējo situāciju atgādinātu tikai vēsturiski foto”.
“Latvija ir kļuvusi par ambiciozu valsti klimata politikā,” uzskata Pūce, norādot, ka Latvija bijusi viena no pirmajām valstīm, kas mudināja citas valstis Eiropas Savienībā virzīties uz klimatneitralitāti.
IKT jomā Pūce atzīmēja, ka gada laikā Latvija iekļuvusi 4.vietā ES valstu grupā šīs jomas attīstībā.
Vienlaikus gan tas radot vietu progresam, tiecoties uz augstākiem jautājumiem. Pūce norādīja, ka nepieciešams mainīt e-pārvaldes modeli, jo nākotne esot integrētās programmās, kas būtu pāri institūciju robežām. Šim mērķim ir izstrādāts e-pārvaldības likumprojekts, lai pārietu uz vienotiem standartiem e-pārvaldes jomā.
Pūce akcentēja arī darbu saistībā ar remigrācijas pasākumiem, kuru rezultātā 656 cilvēki ir atgriezušies Latvijā ar reģionālo remigrācijas koordinatoru atbalstu.
