Pūce atbalsta ES fondu uzraudzības saglabāšanu CFLA pārziņā, attīstot iestādes kapacitāti 0
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) atbalsta Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības saglabāšanu Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārziņā, attīstot iestādes spējas jeb kapacitāti, apliecināja Pūce.
Iepriekš atsevišķi ministri bija pauduši vēlmi paplašināt to institūciju skaitu, kuras būtu atbildīgas par ES fondu līdzfinansēto projektu ieviešanu un uzraudzību.
Vaicāts par nostāju šajā jautājumā, Pūce norādīja, ka pašreizējā centralizētā modeļa plusi ļauj atbildīgajiem darbiniekiem nostiprināt profesionalitāti, uzkrāt pieredzi ar nepieciešamajām specifiskajām zināšanām un nodrošina kompetentu sadarbību ar dažādām iestādēm.
Ministrs akcentēja, ka ir ļoti svarīgi, ka tiek vairota kompetence ES fondu uzraudzībā, ko nodrošina pašreizējā sistēma. Viņš norādīja, ka iepriekš ir atbalstījis centralizētu modeli, savukārt jautājums, vai būtu jēga uzturēt vairākas iestādes, būtu diskutējams.
Pūce norādīja uz pozitīvo pieredzi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sadarbībā ar CFLA. Kaut gan arī šajā sadarbībā bijuši savi trūkumi, vienmēr ticis strādāts ar pastāvīgu vēlmi pilnveidot darba kvalitāti, sacīja ministrs.
Politiķis piebilda, ka šajā jautājumā pauž personīgo viedokli, jo viņa pārstāvētā partiju apvienība “Attīstībai/Par!” šo tēmu pagaidām nav pārrunājusi.
Kā ziņots, Ministru kabinets jūlija sākumā vēl nelēma par Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto indikatīvo laika grafiku nākamajam ES fondu plānošanas periodam no 2021.gada līdz 2027.gadam, jo atsevišķi ministri vēlas paplašināt to institūciju skaitu, kuras būtu atbildīgas par ES fondu līdzfinansēto projektu ieviešanu un uzraudzību.
Šajā ES fondu plānošanas periodā, kas ilgst no 2014.gada līdz 2020.gadam, šo funkciju veic viena iestāde – CFLA. Izskatot FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par nākamo ES fondu plānošanas periodu, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) iebilda pret Ministru kabineta protokola lēmumā minēto, ka CFLA būs vienīgā ES fondus uzraugošā iestāde arī nākamajā fondu plānošanas periodā.
“Nav uzskatāmas analīzes par to, ka šāds modelis ir efektīvais. Turklāt pētījumi un ekspertu atzinumi rāda, ka zinātnes un inovāciju jomā ir ES fondu neizpilde, kas skaidrojama ar ES fondu pārvaldības modeli. Tāpēc arī rosinām pārskatīt šo modeli,” sacīja ministre.
Pret minēto priekšlikumu valdības sēdē iebilda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), atgādinot, ka CFLA kā vienīgā par ES fondu ieviešanu atbildīgā iestāde tika izvēlēta, lai mazinātu administratīvo slogu un mazinātu iepriekšējā ES fondu periodā no 2007.gada līdz 2013.gadam novērotos riskus, kad par neprecīzi aprēķinātām izmaksām valstij nācās atmaksāt ES fondu līdzekļus.
