Foto – Aija Geida

Ar paziņām esam noorganizējuši biedrību, kas saistīta ar Latvijas un Eiropas valstu vēstures izpēti. Mums ir daudz domubiedru, ar kuriem kontaktējamies internetā. Šovasar gribētos sarīkot kopīgu salidojumu (ar koncertu) kādā no Latvijas mazpilsētām.

Lasītākie

“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru

7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā

“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz

Lasīt citas ziņas

Kā to pareizi izdarīt, kur jāsaņem atļaujas, kādi dokumenti nepieciešami, kādi drošības pasākumi jāievēro, kad drīkst un kad nedrīkst rīkot pasākumus? 
Pēteris Jelgavas novadā

Latvijā ir spēkā “Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums”, kur definēts: publisks pasākums ir fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības.

Kokteilis

VIDEO. “Spļāviens latviešu dvēselēs!” Cilvēkus pamatīgi satracina “Spēlmaņu nakts” priekšnesums

Par narkotiku apriti un citiem noziegumiem rosina apsūdzēt vienu no zināmākajiem organizētās noziedzības līderiem Latvijā

Nesadusmo čūsku! Uzzini, kuras krāsas apģērbu labāk nevilkt gadumijā

Juriste Kristīne Krēsliņa atgādina, ka par sabiedrisko kārtību un drošību pasākumā atbild rīcībspējīga persona, kura no sākuma līdz beigām atrodas norises vietā. Par tehnisko drošību atbildīgais savukārt var būt ne tikai pasākuma organizators, bet arī cita privāta vai juridiska persona, ar kuru tas noslēdzis līgumu par izmantojamo iekārtu un būvju drošas ekspluatācijas un pasākuma norises kopējās tehniskās drošības uzraudzību.

Kārtību var uzturēt Valsts policija vai pašvaldības policija, Zemessardze, kā arī juridiskā persona, kurai izsniegta licence apsardzes darbību veikšanai un ar kuru noslēgts līgums, vai arī pasākuma organizatora norīkotas personas, kas šajā laikā gādā par sabiedriskās kārtības, drošības un ugunsdrošības prasību ievērošanu.

Valsts un pašvaldību iestādes neizsniedz atļauju šādu pasākumu rīkošanai piemiņas dienās, kas noteiktas 25. martā, 8. maijā, 14. jūnijā un 4. jūlijā. Šis nosacījums gan neattiecas uz pasākumiem, kuru veids un mērķis atbilst šo dienu raksturam.

Pieteikšana

Lai pieteiktu publisku pasākumu un saņemtu atļauju, organizators ne vēlāk kā 15 dienas pirms tā norises iesniedz iesniegumu pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot. Šī dokumenta kopija jānosūta arī attiecīgajai Valsts policijas iestādei, bet, ja publisku pasākumu paredzēts rīkot pierobežas joslā, – arī Valsts robežsardzes pārvaldei.

Iesniegumā jānorāda:

• pasākuma organizators (privātpersonai – vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese, juridiskajai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese);

• par tehnisko drošību atbildīgā persona (privātpersonai – vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese, juridiskajai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese);

• par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona (vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese);

• kārtības uzturētāji (privātpersonai – vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese, juridiskajai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese):

• pasākuma veids un mērķi;

• norises vieta, datums, sākuma un beigu laiks;

• plānotais pasākuma apmeklētāju un dalībnieku skaits;

• pasākumā izmantojamās bīstamās iekārtas;

• netraucētai un drošai norisei nepieciešamais valsts un pašvaldību iestāžu atbalsts.

Iesniegumam jāpievieno kopijas līgumiem, kurus organizators noslēdzis ar kārtības uzturētājiem, personām, kas atbildīgas par tehnisko drošību, kā arī sabiedrisko kārtību un drošību (uzrādot oriģinālus), detalizētu pasākuma plānu un norises vietas īpašnieka rakstveida piekrišanu rīkošanai, ja viņš nav pasākuma organizators.

Iesnieguma izskatīšana

Pašvaldība izskata iesniegumu 10 dienu laikā, par izskatīšanas vietu un laiku paziņojot organizatoram. Uz izskatīšanu pieaicina policijas pārstāvjus un citus speciālistus.

Jārēķinās, ka pašvaldība rūpīgi pārbauda, vai organizators ir ievērojis visas likuma prasības, vai pieteiktais pasākums netraucēs citu agrāk pieteiktu pasākumu norisi, vai tas neapdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēku dzīvību un veselību. Pašvaldība pieņem motivētu lēmumu – izsniegt atļauju, neizsniegt to vai atlikt (ne ilgāk kā uz piecām darbdienām) trūkumu novēršanai.

Ja lēmēji konstatē, ka iecerētais pasākums nevar notikt norādītajā vietā vai laikā, organizatoram var piedāvāt citu vietu vai laiku. Ja jaunajam piedāvājumam piekritīsiet, visdrīzāk arī kāroto atļauju saņemsiet. Taču, ja pašvaldība atsaka, vēl paliek iespēja lēmumu pārsūdzēt tiesā “Administratīvā procesa likumā” noteiktajā kārtībā.

Ja pašvaldība pieņem pozitīvu lēmumu, pasākuma organizatoram vēl jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība, un pēc tam jāiesniedz šo faktu apliecinošo dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus). Tas jāizdara ne vēlāk kā divas dienas pirms pasākuma, pretējā gadījumā atļauju rīkošanai neviens neizsniegs. Atļaujas saņēmējam jāsamaksā arī pašvaldības nodeva par izklaides pasākumu rīkošanu publiskās vietās.

Organizatora pienākumi

Likums paredz, ka publiska pasākuma organizatora pienākums ir:

• nodrošināt, lai norises vieta būtu norobežota un iekārtota atbilstoši sabiedriskās kārtības un drošības, ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības prasībām;

• rakstveidā vienoties par veidu, kādā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona, par tehnisko drošību atbildīgā persona un kārtības uzturētājs garantēs likumā un citos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi, kā arī pārliecināties par šo personu kompetenci un klātbūtni pasākumā;

• ja nepieciešams, nodrošināt medicīnisko palīdzību pasākuma apmeklētājiem un dalībniekiem;

• informēt apmeklētājus un dalībniekus par noteikumiem, kas jāievēro, ierodoties uz šo pasākumu un tā laikā;

• nodrošināt, lai pasākumā ievēro normatīvo aktu prasības par nepilngadīgo uzturēšanos sabiedriskā vietā nakts laikā;

• segt ar organizēšanu saistītos izdevumus (par satiksmes organizēšanu, teritorijas norobežošanu un tās uzkopšanu pēc pasākuma u.c.);

• noslēgt civiltiesiskās apdrošināšanas līgumu, lai tiktu atlīdzināti zaudējumi, kas pasākuma organizatora darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma laikā var rasties trešajām personām;

• nodrošināt, lai pirotehniskos pakalpojumus sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

• pārtraukt pasākumu, ja netiek ievērotas likumā noteiktās prasības vai to pieprasa par drošību atbildīgā persona;

• nodrošināt šā likuma un citu normatīvo aktu ievērošanu.

Organizators tātad ir atbildīgs par visu pasākuma norisi un tā drošību. Par likumā paredzēto pienākumu nepildīšanu viņu var saukt pie atbildības.

Citi atbildīgie

Par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgajai personai ir šādas tiesības un pienākumi:

• pasākuma laikā uzturēties tā norises vietā;

• pieprasīt, lai apmeklētāji un dalībnieki ievēro sabiedrisko kārtību;

• organizēt kontroli, lai pasākumā neienestu priekšmetus, kurus varētu izmantot vardarbīgai rīcībai, psihotropas, narkotiskas vielas un citas pasākuma organizatora noteiktas lietas;

• nekavējoties ziņot Valsts policijai, ja pasākuma laikā notiek noziedzīgs nodarījums vai sākas masu nekārtības, un informēt pasākuma organizatoru par nepieciešamību to pārtraukt;

• uzraudzīt, lai neizmantotu iekārtas un būves, kā arī neorganizētu atrakcijas, par kurām nav saņemta par tehnisko drošību atbildīgās personas rakstveida piekrišana.

Par tehnisko drošību atbildīgajai personai ir tiesības pieaicināt citus speciālistus atsevišķu iekārtu un būvju uzraudzīšanai, iepriekš rakstveidā vienojoties. Par šo cilvēku drošību atbildīgais publiskā pasākumā var būt tikai tas, kuram ir atbilstošas zināšanas, iemaņas un pieredze.

Par tehnisko drošību atbildīgajai personai ir šādi pienākumi:

• pasākuma laikā uzturēties tā norises vietā;

• nodrošināt iekārtu tehnisko pārbaudi;

• sniegt rakstveida atzinumu par katras izmantojamās iekārtas un būves, kā arī katras organizētās atrakcijas atbilstību drošības prasībām;

• nodrošināt, lai neizmantotu iekārtas un būves, kā arī neorganizētu atrakcijas, kuras neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

• uzraudzīt iekārtu un būvju ekspluatācijas un drošības noteikumu ievērošanu;

• pārtraukt iekārtu un būvju izmantošanu līdz trūkumu novēršanai, ja konstatē ekspluatācijas noteikumu pārkāpumus vai nepieļaujamus defektus, kas var apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību un drošību;

• pārtraukt jebkuru atrakciju un iekārtu izmantošanu, ja tās var apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību vai ja to darbības laukā nav nodrošināta sabiedriskā kārtība;

• pārbaudīt, vai personālam, kas apkalpo iekārtas un būves, ir tiesības to darīt, un uzraudzīt, lai pasākuma laikā darbinieki nebūtu alkohola, psihotropo, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē;

• ziņot pasākuma organizatoram par publiska pasākuma laikā konstatētajiem pārkāpumiem.

Kārtības uzturētāji

Publiska pasākuma laikā kārtības uzturētājiem ir tiesības aizliegt tajā piedalīties personām, kuras neievēro likuma prasības un organizatora noteikumus, kā arī izraidīt tos, kuri ir cilvēka cieņu aizskarošā reibuma stāvoklī. Publiska pasākuma laikā kārtības uzturētājiem ir šādi pienākumi:

• uzturēties norises vietā;

• pieprasīt, lai apmeklētāji un dalībnieki ievēro sabiedrisko kārtību, pasākuma organizatora noteikumus un drošības prasības;

• nēsāt pazīšanas zīmi (piemēram, rokas apsēju, piespraudi) redzamā vietā, ja kārtības uzturētāji savus pienākumus veic bez formas tērpa;

• kontrolēt apmeklētājus un dalībniekus, lai nodrošinātu, ka pasākumu neapmeklē personas ar šaujamieročiem, spridzekļiem, sprādzienu imitējošiem un pirotehniskiem līdzekļiem, viegli uzliesmojošām un indīgām vielām, kā arī ar psihotropām un narkotiskām vielām;

• ja notiek noziedzīgs nodarījums vai sākas masu nekārtības, apsargāt notikuma vietu;

• kontrolēt sabiedriskās kārtības, drošības un ugunsdrošības prasību ievērošanu.

Drošība

Publiska pasākuma norises vietu pasākuma organizators izvēlas un iekārto atbilstoši apmeklētāju un dalībnieku skaitam, kā arī ievērojot vides aizsardzības, higiēnas prasības, veterināros, ugunsdrošības, drošības tehnikas un citus noteikumus. Pasākumi jānodrošina ar akustiskām atskaņošanas sistēmām operatīvai informācijas sniegšanai, kā arī apmeklētāju un dalībnieku rīcības koordinēšanai. Par drošības, tostarp pretteroristisko pasākumu organizēšanu un veikšanu tāpat ir atbildīgs organizators.

Valsts drošības dienesti informē pašvaldību, kas izsniedz atļauju publiska pasākuma rīkošanai, par iespējamiem sabiedriskās kārtības un drošības vai teroristiskiem apdraudējumiem. Pašvaldība, pieņemot lēmumu, izvērtē arī šo informāciju.

Ja publiska pasākuma apmeklētājiem un dalībniekiem tiek izteikti draudi vai eksistē citādi riski viņu drošībai, par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona nekavējoties par to informē Valsts policijas teritoriālo iestādi un organizē cilvēku evakuāciju, kā arī norobežo apdraudējuma vietu. Ja pēc situācijas novērtēšanas draudi neapstiprinās, organizators ir tiesīgs pieņemt lēmumu par pasākuma turpināšanu.