Tikpat svarīgs kā mūziķu sastāvs ir arī repertuārs. Kādas ir jūsu prioritātes? 0
Tās programmas, ko šajā sezonā diriģēju pats, esam veidojuši un apsprieduši gan kopā ar orķestra direktoru Uldi Lipski, gan ar orķestra māksliniecisko padomi, un šobrīd sezonas repertuārs ir gatavs. Man ir svarīgi, lai tajā būtu ļoti dažādi sacerējumi – dažādām publikas gaumēm. Centīsimies, lai koncerti būtu interesanti. Manas prioritātes patiesībā ir diezgan plašas – tā ir mūzika no Baha līdz Mesiānam un līdz pat vēl laikmetīgākiem darbiem – domāju, ka ir iespējams piedāvāt gan Filipu Glāsu, gan Stīvu Reihu. Protams, būs arī man tuvā romantiskā mūzika – Mālera un Bruknera, tāpat arī Bēthovena, Mocarta un Haidna simfonijas. Reizē ir arī ļoti svarīgi attīstīt Liepājas mūzikas zvaigžņu festivālu.
Nav noslēpums, ka, lai piesaistītu publiku, gan Latvijā, gan citur koncertzālēm nākas iet dažādus kompromisa ceļus, pielāgojoties populārai gaumei.
Protams, kompromisi būs un tiem ir jābūt. Gan ap Jaungada laiku, gan pēc tā būs koncerti. Tomēr esmu pārliecināts, ka publikas gaumei jāizdabā ar mēru – tā ir arī jāizglīto, pa mazam gabaliņam vien jāpaplašina. Nevaram spēlēt tikai operetes vai populāru sacerējumu aranžējumus. Uzskatu, ka jāspēlē arī klasiskās simfonijas, tāpat klasiskie klavierkoncerti, vijoļkoncerti, čellkoncerti. Tieši tāpēc simfoniskais orķestris arī ir simfoniskais orķestris, lai spēlētu simfonisko mūziku, – tā ir mūsu pirmā misija.
Jums ir kāds īpaši tuvs latviešu komponists?
Es, protams, ļoti labi pazīstu Pēteri Vasku, esmu atskaņojis ļoti daudz viņa skaņdarbu. Tāpat man tuvsir Arturs Maskats un Juris Karlsons, ar kuriem sadarbojos Rīgas operā. Labi orientējos Latvijas simfoniskajā mūzikā un domāju, ka arī to izpildīsim.
Esat ilgus gadus strādājis Latvijas Nacionālajā operā, laiku pa laikam tur atgriežaties, tāpat esat diriģējis operas Lietuvā un citviet. Vai tas nozīmē, ka arī Liepājā varam gaidīt kādu šā žanra darbu?
Operai manā dzīvē ir ļoti svarīga loma. Es, protams, to ļoti gribētu – vai nu koncertuzveduma, vai kaut kāda inscenējuma veidā. Šis ir virziens, kas ļoti atkarīgs no finansiālajām iespējām, jo uzvest operu vienmēr ir sarežģītāk nekā nospēlēt simfoniju.
Vai šoruden atgriezīsieties arī Latvijas Nacionālajā operā?
Visu šo laiku manas attiecības ar šo operu turpinās, un tās darbību vērtēju ļoti pozitīvi. Protams, katra izrāde ir ļoti atkarīga no solistiem, tomēr operas orķestris un koris ir pietiekami labā līmenī, lai varētu piedāvāt kvalitatīvas izrādes. Pirms diviem gadiem diriģēju gan “Annu Kareņinu”, gan “Nabuko”, bet šoziem, 1. decembrī, diriģēšu “Turandotas” atjaunojuma izrādi.
GINTARS RINKEVIČS
* Kopš 1988. gada – Lietuvas Valsts simfoniskā orķestra galvenais diriģents, mākslinieciskais vadītājs.
* Bijis Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents un galvenais viesdiriģents (2007 -2009), Novosibirskas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents (2007 – 2017), Malmes Operas un muzikālā teātra galvenais diriģents.
* Diriģējis “Berlīnes simfoniķus”, Veimāras Valsts kapelu, Kopenhāgenas Tivolī Simfonisko, Sanktpēterburgas Filharmonisko, Krievijas Nacionālo simfonisko un Krievijas Valsts simfonisko orķestri.
* Viņa vadībā notikušas operas izrādes Zalcburgā, Karaliskajā Alberta zālē Londonā, Elizejas lauku teātrī Parīzē, Taivānā un Honkongā.
* Divkārtējs Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts (1996, 1999). Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.
