Publicists Medvedevs: Krievijai vajadzīga tāda pati sagrāve, kāda bija Vācijai 1945. gadā 134
Politologs, Radio Svoboda žurnālists un publicists Sergejs Medvedevs TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” atzina, ka Krievija šobrīd ir stipri līdzīga 30.,40. gadu Vācijai un ka Putins pasaules drošības sistēmai ir tāds pats drauds, kāds bija Hitlers 40. gados. “Taču pasaule to nesaprot. Tā nesaprot, ka pret Putinu, pret Krieviju ir jāapvienojas tāpat, kā savulaik pret Hitleru.”
Medvedevs velk paralēles ar 2. Pasaules karu. “Paralēles ir spēcīgas, tāpēc ka tagad realitātē notiek Trešais Pasaules karš. Putinam, Putina galvā, Krievijā, Krievijas televīzijā norisinās Trešais Pasaules karš. To ne līdz galam saprot. Varbūt Latvijā, Austrumeiropā, Polijā, Lietuvā to saprot. Tiklīdz aizbrauc tālāk – uz Vāciju, Franciju, ASV – viņiem tas ir “kārtējais Krievijas koloniālais karš”.
Neesmu pārliecināts, ka pasaule ir gatava apvienoties un sagraut Krieviju, nospraust par mērķi Krievijā nomainīt varu. Ir jāsaprot, ko vēlamies – jānosprauž kara mērķis. Atbrīvot Ukrainu? Un kas? Paliks sadusmota, aizvainota Krievija ar Putinu vai čekistiem tās galvgalī, kas lolos savu aizvainojumu un paaudzēm ilgi teiks, ka pretojās Rietumu kombinētajiem spēkiem, Rammšteinai? Teiks: “Mēs zaudējām, bet noteikti atgriezīsimies.” Vai arī tā būs jauna Krievija. Bet lai iegūtu jaunu Krieviju, Rietumos ir jābūt mērķim nomainīt režīmu. Bet režīma maiņas… Krievijai ir vajadzīga tāda pati sagrāve, kāda bija Vācijai 1945. gadā. Pasaulei ir vajadzīgs jauns 1945. gads,” uzskata Medvedevs.
Viņš gan nemudinot Maskavu bombardēt, un tomēr… “Kad redzi, kā tiek iznīcināta Kijiva, kad katru dienu bombardē Ukrainas pilsētas, Krievijas pilsētās cilvēki uz ielām svin dzīvi, dzīvo tā, it kā nekas nebūtu noticis – tad sanāk, ka tas ir asimetrisks karš. Es neaicinu sagraut Maskavu vai okupēt Krieviju. Taču, iespējams, ir nepieciešami kaut kādi formāti, kas nodrošinās pilnīgu esošā režīma demontāžu.
Bez tā, bez varas maiņas, bez pilnīgas Krievijas demilitarizācijas – tai jāatņem tās militārais uzbrukuma potenciāls, tai nākotnē nedrīkst būt iespēja uzbrukt saviem kaimiņiem. Jāatstāj Krievijā tikai aizsardzības potenciāls. To izdarīja ar Vāciju 45. gadā, ar Japānu 45. gadā. Ir konstitucionāli jāparedz, ka, piemēram, ne vairāk par vienu procentu no IKP drīkst novirzīt aizsardzībai. Jāuzliek starptautiska kontrole Krievijas kodolieročiem. Nedrīkst atstāt Krieviju ar kodolieročiem, tāpat kā bērnu mājās neatstāj ar sērkociņiem. Tas ir spēks, kas šobrīd var iznīcināt cilvēci.”
