Publicē pasaules diktāta rezultātus: atklājas, kas ir labākie latviešu valodas zinātāji 0
Jubilejas – V – pasaules diktātā latviešu valodā, kas norisinājās pērn 9. novembrī tiešsaistē vietnē raksti.org un klātienē, kopumā piedalījās 2042 interesenti (attiecīgi 1249 un 793), kas ir par 24% vairāk nekā 2018. gadā, kad Latvijā un ārzemēs diktātu rakstīja 1648 cilvēki.
Pārbaudei pieņemto darbu vidū bija seši diktāti bez kļūdām un 14 – ar vienu kļūdu.
Jāatzīmē, ka vienus no labākajiem darbiem uzrakstījis 17 gadus vecs vidusskolēns un 73 gadus veca kundze.
Vidējais kļūdu skaits vienā diktātā ir 18 (8 ortogrāfijas, 10 interpunkcijas). Maksimālais kļūdu skaits vienā darbā bija 239, savukārt 34 diktāti netika pieņemti pārbaudei, jo tie bija uzrakstīti tikai daļēji vai tajos trūka diakritisko zīmju.
Visu dalībnieku vidū 1688 jeb 84% bija daiļā dzimuma pārstāves, bet 320 jeb 16% – stiprā dzimuma pārstāvji. Tāpat zināms, ka jaunākajai dalībniecei, kura diktātu rakstīja klātienē Cēsīs, ir tikai astoņi gadi, savukārt vecākajam dalībniekam, kurš diktātu rakstīja klātienē Rīgā, – 74 gadi.
Vairākums dalībnieku norādīja, ka viņu dzimtā valoda ir latviešu (1899 cilvēki jeb 94,5%), 91 cilvēks jeb 4,5% – krievu, pārējie 18 jeb 1% – angļu, poļu, lietuviešu, igauņu, latgaliešu valodu.
Ne visi diktāta dalībnieki vēlējās norādīt izglītības līmeni, taču 677 maģistri, 561 bakalaurs un 29 doktori ir dalījušies ar organizatoriem šajā informācijā. Saskaņā ar iesniegtajiem datiem diktātu rakstījis arī 261 pamatskolas audzēknis un 345 vidusskolēni.
Kopumā tika saņemti darbi no 26 valstīm. Vairākums dalībnieku to rakstīja Latvijā (1858), citi bija no Lielbritānijas (28), Vācijas (27), Spānijas (18), Beļģijas (10), Norvēģijas un Nīderlandes (katrā pa 8), Zviedrijas (7), Īrijas (6), Somijas, Luksemburgas, Lietuvas, Itālijas un ASV (katrā pa 4), Polijas (3), Igaunijas, Horvātijas, Čehijas, Austrālijas (katrā pa 2), Taivānas, Portugāles, Izraēlas, Islandes, Francijas, Dānijas, Baltkrievijas (katrā pa 1).
Komentējot diktāta rezultātus, V pasaules diktāta latviešu valodā līdzautore un latviešu valodas un literatūras skolotāja Sarmīte Ruža uzsver: „Prieks, ka daudzi rakstītāji sadzirdējuši pirms diktāta sludināto, ka jāiemācās sēņu nosaukumi. Lielākoties rakstītāji ir ievērojuši, ka sēņu nosaukumi rakstāmi ar mazo sākumburtu, un to arī darījuši. Tikai vārds baravika daļai ļaužu šķitis kā īpašvārds.
Tāpat patīkami maz kļūdu ir divdabja teicienu atdalīšanā. Samulsumu daļai rakstītāju radījuši vienlīdzīgi divdabja teicieni (Viņas slēpjas lapās un damakšņās, kaitējas, nedodamās rokās un bēgdamas no nazīša.). Vienlaikus jāuzmanās ar tiešās runas teikumiem – tajos mēdz būt arī uzruna (Viņa būs droša un skaista meža meita, kura skaidrā latviešu valodā teiks: „Še tev, Miku, baravika, un lai trūd tā gramatika!”). Pēdējais teikums, jāteic, daudziem rakstītājiem izrādījies īpaši sarežģīts.”
Savukārt V pasaules diktāta latviešu valodā organizatoru pārstāvis Raimonds Grants, analizējot šogad iesniegtos darbus, priekšdienām atgādina: „Katru reizi pirms diktāta lasīšanas diktors pastāsta, kā diktēs – nolasa visu tekstu, tad diktē pa teikumam, vairākkārt lasot sarežģītākās vietas. Jācenšas arī pierakstīt pa teikumam, nesavienojot tos kopā. Ir būtiski ievērot teikumu robežas, tādējādi izvairoties no liekām kļūdām.”
Ap 300 vārdu garo diktātu ar virsrakstu „Sēņu diktāts”, kas ir veiksmīgs sēņošanas, interpunkcijas un ortogrāfijas apvienojums, īpaši šim notikumam radīja rakstniece Nora Ikstena.
Tiešraidē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas to lasīja Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš. Teksta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīja un apstiprināja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača un Latviešu valodas aģentūra.
Labāko rezultātu ieguvēji arī šogad tiks apbalvoti ar grāmatām.
