Pubilisko Borisa Džonsona jaunās valdības programmu 0
Lielbritānijas karaliene Elizabete II ceturtdien atklājusi parlamenta apakšnama jaunā sasaukuma darbu, nolasot premjerministra Borisa Džonsona jaunās valdības programmu, kurā kā augstākā prioritāte izvirzīta izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).
Taču vēl pirms karalienes tradicionālās runas Skotijas reģionālās valdības premjerministre Nikola Stērdžena pieprasīja atkārtota neatkarības referenduma sarīkošanu, tādējādi ievadot paredzamo konstitucionālo cīniņu starp Londonu un Edinburgu.
Stērdžena norādīja, ka breksits un vēlēšanu rezultāti Skotijā rada nepārprotamu “konstitucionālo un demokrātisko pamatu” atkārtotai 300 gadus pastāvošās Skotijas un Anglijas ūnijas pārskatīšanai.
Džonsona valdības likumdošanas programmas galvgalī ir likumprojekts par oktobrī panāktās breksita vienošanās ratifikāciju, ko neizdevās panākt iepriekšējā sašķeltajā parlamenta sasaukumā.
Pēc pagājušajā nedēļā notikušajām parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām Džonsonam ir nodrošināts pārliecinošs vairākums, un viņš cer, ka breksita vienošanās tiks bez kavēšanās apstiprināta, lai toriji spētu izpildīt savu priekšvēlēšanu solījumu atstāt ES līdz janvāra beigām.
“Manas valdības prioritāte ir nodrošināt Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības 31.janvārī,” uzrunājot jaunievēlētos deputātus, paziņoja Elizabete II. “Pēc tam mani ministri veidos attiecības ar ES, pamatojoties uz brīvās tirdzniecības līgumu, kas nāks par labu visai Apvienotajai Karalistei.”
Balsojums par breksita vienošanās apstiprināšanu paredzēts jau piektdien.
Pēc izstāšanās no ES sekos pārejas periods, kura laikā Londonai un Briseli jāvienojas par jaunu tirdzniecības līgumu.
Šis pārejas periods beidzas nākamā gada decembrī, un Džonsons paudis apņēmību līdz šim termiņam panākt jaunā līguma noslēgšanu un neizmantot iespēju pārejas periodu pagarināt.
Vienlaikus valdība ķersies pie divpusēju tirdzniecības līgumu slēgšanas ar citām “vadošajām pasaules ekonomikām”, savā runā norādīja karaliene.
“Mana valdība īstenos [arī] ambiciozu iekšējo reformu politiku, kas apmierinās tautas prioritātes,” uzsvēra Elizabete II. “Pirmo reizi Nacionālā veselības aprūpes dienesta (NHS) finansējuma plāns, kas tika saskaņots iepriekš šogad, tiks fiksēts likumā.”
Džonsona valdība ir apņēmusies līdz 2024.gadam NHS papildus ik gadu piešķirt 33,9 miljardus mārciņu (39,9 miljardus eiro).
Džonsons vēlas arī izveidot “modernu, taisnīgu, uz punktiem balstītu imigrācijas sistēmu”, lai ļautu “prasmīgiem darbiniekiem no visas pasaules dot ieguldījumu Apvienotās Karalistes ekonomikā”.
Lai gan konservatīvie valstī kopumā vēlēšanās guva pārliecinošu uzvaru, Skotijā viņi zaudēja vairāk nekā pusi no līdzšinējām vietām.
Stērdžena norādījusi, ka viņas vadītās Skotu nacionālās partijas (SNP) uzvara, izcīnot 48 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām, padarījusi prasību sarīkot jaunu neatkarības referendumu par “neapstrīdamu”.
“Skotija pagājušajā nedēļā ļoti nepārprotami demonstrēja, ka nevēlas Borisa Džonsona vadīto toriju valdību, kas izvedīs mūs no Eiropas Savienības,” preses konferencē paziņoja SNP līdere.
2014.gadā vairums skotu nobalsoja par Lielbritānijas vienotības saglabāšanu, taču divus gadus vēlāk notikušajā breksita referendumā vairākums skotu atbalstīja palikšanu ES.
Tagad neatkarības atbalstītāji norāda, ka notikusi “materiāla apstākļu maiņa” Skotijas attiecībās ar pārējo Apvienoto Karalisti, jo nākotne, par kādu skoti nobalsoja referendumā par ES, “viņiem vienkārši vairs nav pieejama”.
“Tā vairs nav savienība, kas būtu vērta tās nosaukuma, un vairs nav līdztiesīgo savienība,” uzsvēra Stērdžena, pieprasot Londonai nodot Skotijas reģionālajai valdībai papildus pilnvaras, kas ļautu tai sarīkot jaunu neatkarības referendumu.
