Kvoruma trūkuma dēļ pārtrauc skatīt ātro kredītu ierobežojumus 0
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, kurā trešdien turpināja gatavot apstiprināšanai otrajā lasījumā grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai, tostarp aizliedzot tos piešķirt naktīs, kvoruma trūkuma dēļ tika pārtraukta, aģentūra BNS uzzināja komisijas sēdē.
Komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš pēc sēdes skaidroja – tā kā deputāts Ivars Zariņš nebalsoja par vienu no grozījumu priekšlikumiem, sēdē vairs nebija kvoruma, tādēļ to nācās pārtraukt.
“Te mēs redzam, cik milzīgs ir nebanku kreditētāju lobijs Saeimā, jo šādā veidā arī tiek pārtrauktas sēdes. Es jau arī no sākuma teicu, ka šis jautājums nebūs vienkāršs, jo mēs redzam, ka, diemžēl, atsevišķi deputāti nostājas šo nebanku kreditētāju pusē un nevēlas neko mainīt šajā sistēmā,” sacīja Naudiņš.
Komisijas vadītājs atzina, ka atbalsta Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus. “Es personīgi pats esmu EM pusē un atbalstu šos grozījumus, kas vēlas veikt ierobežojums un būtiskus uzlabojumus [ātro kredītu izsniegšanā], tādā veidā, lai patērētāju tiesības tiktu aizsargātas. Manuprāt, šāds priekšlikums būtu atbalstāms, bet šodien uz priekšu mēs netikām. Netiekam jau vairākus gadus,” teica Naudiņš.
Viņš arī nemācēja teikt, kad komisijas atgriezīsies pie jautājuma izskatīšanas, tomēr uzsvēra, ka tas notiks tuvākajā laikā.
Sēdē trešdien visasākās diskusijas izcēlās par gada procentu likmes noteikšanu. EM rosina likumā noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līguma izmaksām ir jābūt samērīgām un kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme nedrīkst pārsniegt 100%. Pret šādu priekšlikumu iebilda Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane, kura pauda pārliecību, ka likuma grozījumos nav nepieciešams ieviest gada procentu likmes jēdzienu, norādot, ka šādas likmes noteikšana iznīcinās nebanku kreditētāju nozari un tai nav ekonomiska pamatojuma.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka 11.Saeima attiecīgos grozījumus likumā izskatīšanai komisijās nodeva 2013.gada decembrī, bet pērn jūnijā tos atbalstīja pirmajā lasījumā. Tos sagatavojusi EM toreizējā ekonomikas ministrs Daniela Pavļuta vadībā.
EM rosina likumā noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līguma izmaksām ir jābūt samērīgām un kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme nedrīkst pārsniegt 100%. Šāds nosacījums samazinātu parādnieku skaitu, nodrošinātu kredīta kopējo izmaksu prognozējamību un veicinātu patērētāja maksātspējas izvērtēšanu. Paredzēts, ka kredīta kopējo izmaksu samazinājuma dēļ samazinātos kredīta kopējo izmaksu slogs, kā rezultātā patērētājiem būtu vieglāk nokārtot saistības pret kreditoru, pieaugtu atdoto kredītu skaits, kā arī patērētājiem būs iespējas pieņemt informētāku lēmumu par jaunu saistību uzņemšanos.
Ministrija arī piedāvā noteikt nokavējuma procentu apmēra ierobežojumu, lai aizsargātu patērētāju no strauji pieaugošiem nokavējuma procentiem un nodrošinātu taisnīgu atlīdzību par kapitāla izmantošanu, kad iestājies nokavējums. 18% procentpunktu gadā apmērs papildus līgumā noteiktai aizņēmuma procentu likmei noteikts, pieņemot, ka tas nevarētu pārsniegt 0,05% dienā, kas būtu uzskatāms par samērīgu maksu par kapitāla izmantošanu pēc samaksas termiņa iestāšanās. Nokavējuma procentu apmērs 0,05% apmērā par dienu ir noteikts arī Lietuvā. Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir noteikti stingrāki līgumisko nokavējuma procentu apmēra ierobežojumi. Stājoties spēkā jaunajam tiesiskajam regulējumam, patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpielāgo līgumā ietvertās nokavējuma procentu klauzulas.
Tāpat rosināts likumā noteikt aizliegumu noslēgt patērētāja kreditēšanas līgumu laikposmā no plkst.23 līdz plkst.7, kas novērstu bezatbildīgas aizņemšanās rezultātā radītās sekas. “Kredītsaistības ir ilgtermiņa saistības, kurās būtu jāiesaistās pārdomāti un izsverot savas iespējas atmaksāt aizdevumu. Patērētāju atturēšanai no bezatbildīgas aizņemšanas pastāv divi galvenie risinājumi – informēt par bezatbildīgas aizņemšanās sekām un ierobežot kredītu pieejamību nakts laikā. Šāda prakse tiek īstenota arī citās valstīs, piemēram, Somijā,” norādīja ministrijā.
Vienlaikus EM rosina likumprojektā noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas tiek noslēgts, izmantojot distances saziņas līdzekļus, kredīta atmaksa ir veicama pa daļām proporcionāli līguma termiņam un procentu un pamatsummas apmēram ne retāk kā reizi mēnesī. Šāds priekšlikums palielinātu patērētāja iespējas kredītu atmaksāt līgumā noteiktajā termiņā.
Lai grozījumi stāstos spēkā, tie jāapstiprina Saeimā trijos lasījumos.
