Pirms 90 gadiem Rīgas pilsētas valde paziņoja, ka PSRS malku nepirks 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem Rīgas pilsētas valde pieņēma principiālu lēmumu, kas nekavējoties atspoguļojās tā laika avīzēs – paziņoja, ka ekonomiskās krīzes apstākļos atbalstīs vietējos ražotājus un ziemas sezonai iepirks malku nevis no PSRS, kur tā lētāka, bet no pašu ļaudīm.
Lēmums bija pārsteidzošs, jo maijā Rīgas sociāldemokrātiskā vadība pasludināja, ka taupības dēļ savu iestāžu apsildīšanai pirks tieši PSRS piedāvāto malku.
Bet tagad laikraksti ziņoja: “Padomju Krievijas tirdzniecības pārstāvība piedāvāja pilsētai malku par lētāku cenu nekā vietējā tirgū. No piedāvājuma pilsētas valde atteicās, dodot priekšroku Latvijas mežos sagatavotai malkai. Ārzemju malku iepirktu tikai tanī gadījumā, ja tā būtu par 15% lētāka un kvalitātes ziņā ne sliktāka.”
Lēmumu pieņēma laikā, kad Rīgā augusta sākumā tradicionāli pa Daugavu sāka pienākt simtiem plostu ar malkai un zāģmateriāliem domātiem baļķiem no PSRS.
“Jaunākās Ziņas” apgalvoja, ka ar plostiem iebraucot 100–200 personas dienā. Krievu plostnieki plostus atstāja Jumpravmuižas rajonā, dažas dienas pavadīja īpašās barakās Friča Brīvzemnieka ielā Pārdaugavā un tad ar vilcienu no Torņakalna stacijas devās atpakaļ uz dzimteni.
Starpkaru Rīgai ziemas sezonā vajadzēja simtiem vagonu malkas un malkas tirdzniecība skaitījās visnotaļ stabils bizness, kaut ar niknu konkurenci.
Galvaspilsētā bija kāds pārsimts malkas tirgotāju un vairāki malkas plači, no kuriem lielākie un iecienītākie atradās Preču stacijā pie Ganību dambja un Torņakalnā pie dzelzceļa, arī Ķīpsalā, pie Sarkandaugavas un Zasulauka stacijām. Rīgas tirgotāji pastāvīgi cīnījās ar lauciniekiem, kas nosita cenu, pārdodot kurināmo tā saucamajos riņķos jeb stīpās.
1930. gadā tika panākts, ka svētdienās “riņķu malku” tirgot vairs nedrīkstēja, bet metāla riņķim, kurā salika pagales, bija jābūt standarta – 60 cm diametrā.
