PSRS laiku diētas – kā padomju cilvēki zaudēja svaru. Vai zināji, ka diētām bija doti kārtas numuri? 88
Padomju laikos sievietes tiecās pēc slaidas figūras tikpat neatlaidīgi kā mūsdienu modeles. Lai to izdarītu, arī tolaik sievietes izmantoja tai laiku izpratnei attiecīgas svara zaudēšanas metodes, starp kurām arī diētas ieņēma svarīgu vietu.
Atkarībā no smaguma pakāpes un mērķiem padomju diētas tika klasificētas pēc numuriem. Viena no populārākajām PSRS bija 5. diēta, kas ierobežoja tauku un ogļhidrātu patēriņu. Kā vēl viena tajā laikā efektīvai, ātrai svara zaudēšanai iecienīta bija diēta numur 4.
Diēta 1. Tika uzskatīta par visstingrāko. Tā bija paredzēta tiem, kam bija akūtas kuņģa-zarnu trakta slimības un citas tamlīdzīgas patoloģijas. Tās mērķis bija samazināt slimību simptomus un palīdzēt atjaunot, un dziedēt slimās vietas. Tā bija balstīta uz asu, treknu, kūpinātu un pikantu ēdienu izslēgšanu no uztura, kā arī uz biežām, bet nelielām ēdienreizēm.
Diēta 2. Paredzēta pacientiem ar hroniskām kuņģa-zarnu trakta slimībām saasināšanās laikā. Tā ietvēra tauku, ogļhidrātu un šķiedrvielu ierobežošanu, kā arī pikanta un skāba ēdiena izslēgšanu. Jāievēro ārsta uzraudzībā un piemērota ilgstošai piemērošanai.
Diēta 3. Ieteicama pacientiem ar hroniskām aknu slimībām. Paredzēts veselības saglabāšanai, kā arī paasinājumu riska mazināšanai un organisma vispārējā stāvokļa uzlabošanai. Tās pamatā bija tauku un ogļhidrātu ierobežošana, kā arī olbaltumvielu un vitamīnu patēriņa palielināšana.
Diēta 4. Paredzēta pacientiem ar hroniskām barības vada un zarnu slimībām remisijas laikā, lai uzlabotu stāvokli, samazinātu paasinājumu risku un paātrinātu atveseļošanās procesu. Tas ietvēra izvairīšanos no pikanta, cepta un taukainas pārtikas, kā arī sāls un garšvielu ierobežošanu.
Diēta 5. Ieteicama pacientiem ar žultspūšļa slimībām. Tas bija balstīts uz ceptu, kūpinātu un taukainu pārtikas produktu izslēgšanu no uztura, lai izvairītos no slimības saasināšanās un negatīvas ietekmes uz aknu darbību. Priekšroka tika dota viegli sagremojamiem pārtikas produktiem, kas bagāti ar olbaltumvielām un ogļhidrātiem (ūdens putra, liesa gaļa un zivis, rīvēti dārzeņi, augļi un ogas).
Šīs bija medicīniski noteiktas kā atveseļošanās sastāvdaļa, taču padomju cilvēki tās izmantoja ikdienā.
“Briļļu diēta” – uz ko tā balstās?
Dažviet padomijā izmantoja ļoti neparastas metodes, piemēram, “briļļu diētu”. Tā balstīta uz pieņēmumu, ka briļļu nēsāšana ar nepareizu recepti var samazināt apetīti un palīdzēt zaudēt svaru.
Šīs metodes efektivitāte bija apšaubāma, un to neapstiprināja zinātniskie pētījumi. Cilvēki drīzāk izjuta diskomfortu nepareizu briļļu nēsāšanas dēļ, nevis mazinājās ēstgriba.
