Psoriāzes pacientiem jāuzlabo efektīvu medikamentu pieejamība 0
ILONA NORIETE
Lai gan Latvija kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļāvusi efektīvus bioloģiskos medikamentus psoriāzes ārstēšanai, realitātē daudziem pacientiem ir grūti piekļūt šīm zālēm. Taču bioloģiskās terapijas gadījumā izšķirīga nozīme ir tieši savlaicīgai ārstniecības uzsākšanai, jo tikai šāda pieeja dod iespēju pacientiem pilnvērtīgi atgriezties dzīvē. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt bioloģisko medikamentu pieejamību visiem psoriāzes pacientiem, kam tie ir nepieciešami. Ārsti norāda – lai šo mērķi sasniegtu, jānovērš birokrātiskie šķēršļi, kas bieži vien būtiski kavē piekļuvi zālēm un bremzē terapijas uzsākšanu.
Pacienti ceļ trauksmi
Psoriāze ir smaga, hroniska, autoimūna ādas slimība, kas visbiežāk skar darbspējas vecuma cilvēkus. Ja psoriāze netiek ārstēta vai izmantotā terapija nav bijusi piemērota, tad būtiski pasliktinās pacienta dzīves kvalitāte, tāpat ievērojami pieaug risks saslimt ar vairākām citām nopietnām slimībām, kas var pat apdraudēt dzīvību. Labi pamanāmo ādas bojājumu dēļ pacienti mēdz justies arī sociāli atstumti.
Kā skaidro psoriāzes pacientu iniciatīvas pārstāve Leila Sadikova, valsts apmaksāto zāļu sarakstā iekļautie bioloģiskie medikamenti ļauj efektīvi kontrolēt šo smago slimību. “Savlaicīga bioloģiskās terapijas uzsākšana sniedz iespēju pacientiem pilnvērtīgi atgriezties dzīvē, strādāt, mācīties, būt ekonomiski aktīviem, maksāt nodokļus,” uzsver Leila Sadikova. Vienlaikus viņa norāda: nav atrisinātas būtiskas problēmas, kas liedz pilnvērtīgi izmantot šos medikamentus. “Lai gan tagad zāles tiek kompensētas, daudzi pacienti, sevišķi Latvijas reģionos, atzīst, ka tās viņiem nav pieejamas vai ir pieejamas novēloti.”
Ilgais un līkumotais ceļš pie ārsta
Kā jau minēts iepriekš, savlaicīga un efektīva psoriāzes ārstēšana ir ļoti svarīga. Ja netiek saņemti vajadzīgie medikamenti, tad slimība
progresē, dažkārt pat ļoti ātri. Nereti psoriāze skar arī gados jaunus cilvēkus, ierobežojot viņu iespējas mācīties un strādāt. Bez atbilstošas terapijas ar laiku var iestāties pat invaliditāte.
To, ka daudziem psoriāzes pacientiem ir sarežģīti tikt pie zālēm, secinājis arī Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes docents Dr. med Romualds Ražuks savā pētījumā par psoriāzes pacientu ārstēšanu*.
Viņš norāda, ka pacienta ceļš līdz bioloģiskajai terapijai ir ārkārtīgi garš un lēns. Īpaši tas attiecas uz reģionu iedzīvotājiem, jo viņiem vairākas reizes jābrauc uz Rīgu, lai apmeklētu dažādus speciālistus, un bieži vien uz vizīti pie katra ārsta ir jāgaida rindā. Viens no lielākajiem ārstēšanas procesa kavētājiem ir obligāti nepieciešamais ārstu konsīlijs, jo ārsts dermatologs vienpersoniski nevar izrakstīt bioloģiskos medikamentus.
Kā uzskata R. Ražuks, lai situāciju uzlabotu, ir jāmaina zāļu nozīmēšanas sistēma: “Intervējot speciālistus un analizējot psoriāzes pacientu ceļu Latvijā, apzinājām vairākus šķēršļus, kas kavē savlaicīgas pacientu ārstēšanas uzsākšanu. Lielākā barjera jeb tā dēvētais “pudeles kakls” ir speciālistu konsīlijs pirms bioloģiskās terapijas nozīmēšanas. Konsīlija nepieciešamību ir noteicis Nacionālais veselības dienests. Latvijā tiek rīkots tikai viens konsīlijs Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, un pacientiem uz to jāgaida trīs četri mēneši vai pat ilgāk. Nesen pētījumu apspriedām ar speciālistiem un secinājām: lai uzlabotu psoriāzes un arī vairāku citu autoimūno slimību pacientu ārstēšanu, no konsīlijiem ir jāatsakās un tiesības nozīmēt bioloģisko terapiju ir jādod ārstējošajam speciālistam. Šāda kārtība jau ir ieviesta Lietuvā un Igaunijā.”
Ārsti atbalsta konsīliju atcelšanu
Pagājušā gada nogalē vairākas ārstējošo speciālistu organizācijas –Latvijas Dermatovenerologu biedrība, Latvijas Reģionu dermatovenerologu apvienība, Latvijas pieaugušo Reimatoloģijas biedrība u. c. – ar vēstuli vērsās pie Nacionālā veselības dienesta. Tajā ārsti aicina atbildīgo iestādi atcelt konsīlijus bioloģisko medikamentu piešķiršanai vai maiņai un atstāt šo lēmumu ārstējošā speciālista kompetencē. Vēstules autoru ieskatā konsīlijus vajadzētu rīkot tikai sarežģītos gadījumos pēc ārstējošā ārsta iniciatīvas.
Šādu pieeju atbalsta arī ārsti no Latvijas reģioniem, kuri diendienā strādā ar psoriāzes slimniekiem. Dermatoloģe veneroloģe Dace Beķere no Aizkraukles ir neizpratnē, kādēļ joprojām nepieciešams pacientus sūtīt uz konsīliju: “Mēs bieži nonākam strupceļā, mēģinot cilvēkiem izskaidrot, kāpēc paši nevaram izrakstīt zāles un kāpēc viņiem mēnešiem ilgi jāgaida rindā uz vienīgo valsts konsīliju. Atceļot šo nosacījumu, uzlabosies terapijas pieejamība, pazudīs birokrātiskie šķēršļi un mazināsies spriedze gan pacientam, gan ārstam. Un, pats galvenais, – laikus uzsākta ārstēšana ātrāk palīdzēs uzlabot veselību.”
Līdzīgās domās ir arī sertificēta dermatoloģe veneroloģe no Jēkabpils Gundega Provais: “Ar konsīliju mēs parasti saprotam vairāku speciālistu apspriedi sarežģītos gadījumos, kad nav skaidra pacienta diagnoze, ārstēšanas metodes vai kādi citi būtiski jautājumi. Taču konkrētajā situācijā mēs esam šo pacientu ārstējošie ārsti un diagnoze ir zināma – tā ir vidēji smaga vai smaga psoriāze. Pacients mokās, jo klasiskā, agrāk izmantotā terapija viņam nepalīdz, bet, lai varētu izmantot bioloģiskos medikamentus, mums viņš vispirms jāsūta uz konsīliju. Lai gan tieši mēs kā ārstējošie ārsti esam vislabāk informēti par šī cilvēka veselības stāvokli. Turklāt jāņem vērā, ka ne visiem psoriāzes pacientiem ir vajadzīga bioloģiskā terapija. Daudziem pietiek ar vienkāršākiem ārstēšanas risinājumiem. Līdz ar to arī nosūtījums uz konsīliju nepieciešams tikai smagos gadījumos, kad slimība būtiski ietekmē dzīves kvalitāti, citas ārstēšanas metodes nepalīdz vai iepriekšējā terapija nav efektīva. Šiem pacientiem iet visgrūtāk, tādēļ nebūtu prātīgi paildzināt viņu ciešanas un vajadzētu pēc iespējas ātrāk uzsākt ārstēšanu.”
Kliedējot bažas par potenciālajiem riskiem, ko varētu radīt konsīlija atcelšana, speciālistu organizācijas vēstulē norāda: ņemot vērā, ka bioloģiskie medikamenti psoriāzes un citu autoimūno slimību terapijā tiek izmantoti jau gandrīz desmit gadus, ārsti labi pārzina šo zāļu specifiku. Tādēļ nav pamata bažām par to, ka šie medikamenti tiktu izmantoti nepamatoti, ja vairs nebūtu vajadzīgs konsīlijs. Tāpat ārsti neprognozē arī būtisku pacientu skaita pieaugumu, līdz ar to zāļu kompensācijai atvēlētie līdzekļi netiks pārtērēti. Speciālisti uzsver, ka obligātā konsīlija atcelšana bioloģisko medikamentu nozīmēšanai vai maiņai psoriāzes un citu autoimūno slimību pacientiem būtu tikai loģisks un apsveicams solis. Pacientiem tiktu nodrošināta savlaicīga terapija, uzlabots sagaidāmais ārstēšanas rezultāts, slimības prognoze un dzīves kvalitāte. Tāpat samazinātos ar atkārtotiem izmeklējumiem un vizītēm saistītās izmaksas, atbrīvotos speciālistu resurss.
Ārsti problēmu ir aktualizējuši, bet gala lēmums par konsīlija atcelšanu jāpieņem Nacionālajam valsts dienestam. Dermatoloģe Dace Beķere pašreizējo situāciju raksturo šādi: “Mēs, ārsti, esam iestrēguši strupceļā: vienā pusē mums ir birokrātiskās sistēmas siena, bet otrā – izmisušie pacienti, kas vēlas ātrāk saņemt zāles, lai varētu pilnvērtīgi dzīvot.”
* Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes docenta Romualda Ražuka pētījums “Progress autoimūno slimību ārstēšanā. Kā novērst šķēršļus psoriāzes pacientu ārstēšana?”
