Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs: “Pandēmijas laikā daudzi bērni, kuriem bija nepieciešama speciālistu palīdzība, tādu nesaņēma. “Zoom” videoformāts izrādījās neefektīvs. Tādēļ radījām savu pieeju jauniešu psiholoģiskās veselības diagnostikā un ārstēšanā.”
Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs: “Pandēmijas laikā daudzi bērni, kuriem bija nepieciešama speciālistu palīdzība, tādu nesaņēma. “Zoom” videoformāts izrādījās neefektīvs. Tādēļ radījām savu pieeju jauniešu psiholoģiskās veselības diagnostikā un ārstēšanā.”
Publicitātes foto

Psihoterapija virtuālajā realitātē 0

Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Lai uzlabotu pusaudžu un jauniešu mentālo veselību, izmantojot virtuālās paplašinātās realitātes tehnoloģijas psihoterapijas seansos, informācijas tehnoloģiju uzņēmums “Tietoevry” sadarbībā ar Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centru ir izveidojis virtuālās terapijas laboratoriju.

Laboratorija piedāvā augsti kvalificētu, uz pierādījumiem balstītu metodi, ar kuras palīdzību terapijā, kas notiek trīsdimensionālā vidē, pusaudži un jaunieši var pilnveidot svarīgas emociju kontroles prasmes un praktizēt mūsdienīgu komunikāciju ar speciālistu. Šī inovācija rada iespēju psihodiagnostikas un psihoterapijas konsultācijas nodrošināt virtuālās paplašinātās realitātes vidē, izmantojot nākamās paaudzes tehnoloģijas. Ideja par virtuālās terapijas laboratorijas izveidošanu radās “Tietoevry” Latvijas filiāles vadītājai Valērijai Vārnai un Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājam Nilam Saksam Konstantinovam, kuri satikās raidījumā “Digitālās brokastis”, lai runātu par jauniešu mentālo labbūtību saistībā ar mobingu un kibermobingu.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Skandināvijā skolās plaši tiek izmantots “Tietoevry” 2019. gadā izstrādāts rīks “The Polite Type”, ar kura palīdzību jaunieši var mācīties kontrolēt emocijas, komunikācijā spēt izteikt savu viedokli pieklājīgā veidā. Virtuālās terapijas laboratorija ir īpaši svarīga pandēmijas laikā, jo tā ir atstājusi iespaidu uz jauniešu mentālo labbūtību,” saka V. Vārna. N. Sakss Konstantinovs atzīst, ka, piemēram, “Zoom” šādu terapiju nevar veikt, jo nav iespējams veikt daudzas psihoterapijas kabinetos ierastas darbības, piemēram, psihodiagnostiku, dažādus testus, ar kuru palīdzību var konstatēt mentālās veselības stāvokli.

“Pandēmijas laikā daudzi bērni, kuriem bija nepieciešama speciālistu palīdzība, tādu nesaņēma. “Zoom” videoformāts bija neefektīvs. Sākām domāt par iespēju veikt terapiju virtuālajā realitātē. Izvērtējām citu valstu pieredzi, piemēram, kādu spāņu risinājumu. Taču, tā kā šāda veida terapija ir jaunums visā pasaulē, gatavu risinājumu tobrīd nebija,” teic N. Sakss Konstantinovs.

Grūdienu deva pandēmija

Šogad inovācija tika prezentēta Latvijas paviljonā izstādes “Expo 2020” laikā, kā arī pasaules veselības aprūpes izstādē “Arab Health 2022”, kas notika Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētās biomedicīnas tirdzniecības misijas ietvaros. “Pandēmija deva grūdienu arī šajā sfērā. Redzam, ka šobrīd parādās jauni risinājumi. Piemēram, ASV tiek veiktas nopietnas investīcijas virtuālās realitātes projektos, ar šādām tehnoloģijām tiek apmācīti ārsti. Mums ir izdevies atrast savu pieeju jauniešu psiholoģiskās veselības diagnostikā un ārstēšanā,” ir gandarīts N. Sakss Konstantinovs.

“Tietoevry” birojā Rīgā ir izveidots īpašs virtuālās terapijas kabinets – laboratorija. “Arī virtuālajā vidē ir izveidota līdzvērtīga trīsdimensionāla telpa, kurā var ienākt ikviens bērns no jebkuras Latvijas vai pasaules vietas. Viņam tikai ir nepieciešamas speciālas 3D brilles un manipulatori, lai varētu runāties ar speciālistu, spēlētos, veiktu dažādus testus, ar kuru palīdzību var dia­gnosticēt mentālās veselības stāvokli.

Reklāma
Reklāma

Galvenais šādas terapijas pluss ir tas, ka mēs varam sasniegt ļoti lielu bērnu un jauniešu skaitu, varam darīt lietas, kuras nav iespējamas, piemēram, “Zoom” videosesijās. Bērniem virtuālā terapija ir interesanta, viņi ar prieku tajā iesaistās, īpaši gados jaunākie bērni vai pusaudži, kuri īsti nevēlas vai baidās veikt terapiju klātienē. Tā kā daudzas spēles šobrīd pārceļas virtuālajā realitātē, bērniem šī vide ir labi pazīstama, tās formāts šķiet saprotams un pieņemams,” ir pārliecināts N. Sakss Konstantinovs.

Viņš informē, ka saskaņā ar pieejamajiem statistikas datiem pēc pandēmijas teju katram trešajam jaunietim ir nepieciešama speciālista palīdzība. “Daļai bērnu un jauniešu nav nepieciešama intensīva terapija, bet viņiem vajadzīga palīdzīga roka,” teic eksperts. Inovācijas radītāji risinājumu uztver kā sociālu projektu un šobrīd neapsver domu to piedāvāt kā maksas pakalpojumu.

Fokuss uz reģioniem

Laboratorijas radītāji – “Tietoevry” Latvijas filiāles vadītāja Valērija Vārna un uzņēmuma virtuālās realitātes programmēšanas speciālists Dmitrijs Balickis.
Foto: Timurs Subhankulovs

Virtuālās terapijas laboratorijas attīstības pirmā fāze ekspertiem sniedza pārliecību, ka inovatīvā pieeja speciālistu vadībā ir efektīva. Patlaban norisinās otrā fāze, lai veiktu klīniskus pētījumus. To secinājumus demonstrēs pasaules lielākajā personības psihodiagnostikai veltītajā konferencē ASV pilsētā Čikāgā.

“Pārbaudījām, kā jaunieši un speciālisti jūtas virtuālās realitātes telpā. Otrajā fāzē Nila komanda izvērtē terapijas efektivitāti,” stāsta V. Vārna, norādot, ka šobrīd netiek domāts par to, lai ar šo inovāciju startētu ārvalstu tirgos. “Tā ir mūsu sociālā atbildība pret Latvijas sabiedrību un iespēja atbalstīt pusaudžu un jauniešu garīgo veselību, arī to, kuri dzīvo reģionos un nevar atbraukt uz Rīgu. Ceram, ka šis risinājums mainīs priekšstatus par garīgās terapijas metodēm,” skaidro ­”Tietoevry” Latvijas filiāles vadītāja.

Tā kā lielākā daļa speciālistu praktizē Rīgā vai Pierīgā, komplektu – 3D brilles un manipulatorus – plānots piedāvāt pašvaldībām, ģimenes ārstu praksēm un skolu psihologiem. Virtuālās realitātes komplektu var arī iegādāties, tā cena ir aptuveni 280 eiro. “Mēs šādus komplektus neizgatavojam, tos var iegadāties veikalos.

Mūsu pievienotā vērtība ir inovatīvais risinājums – virtuālās realitātes telpa, kurā izvietoti psihodiagnostikai nepieciešamie elementi un uzdevumi. Nils un viņa komanda nodrošina speciālistu klātbūtni terapijas procesā,” skaidro V. Vārna. “Šādiem komplektiem vajadzētu būt skolu psihologu kabinetos un jauniešu centros reģionos.

Virtuālās terapijas laboratorijas mērķa auditorija ir bērni un jaunieši vecumā no 10 līdz 25 gadiem, jo šajā vecumā ir vislabākās iespējas palīdzēt, bez tam brilles jaunākiem par 10 gadiem ir grūti lietot,” teic N. Sakss Konstantinovs. Speciālistu atlasei tika pievērsta īpaša pieeja, no kandidātiem tika prasīta maģistra līmeņa izglītība klīniskajā psiholoģijā vai medicīnā, vienlaikus uz pierādījumiem balstītus garīgās veselības seansus būs iespēja nodrošināt šo programmu pēdējo kursu studentiem.

Par galveno prasību noteikta spēja saprasties gan ar bērniem, gan vecākiem, kā arī vēlme mācīties un apgūt jaunu informāciju, kas palīdzētu pusaudžiem attīstīt svarīgas emociju kontroles prasmes.

Starptautiska komanda

“Atrodoties virtuālajā telpā, bērni psihoterapeitu neredz. Viņi savā starpā komunicē kā virtuāli “avatari”, kas bērniem palīdz atvērties,” teic V. Vārna. Turklāt bērniem ir iespēja darīt lietas, ko reālajā dzīvē paveikt nav iespējams, piemēram, pārvietot neesošus priekšmetus, zīmēt trīsdimensionālus zīmējumus u. c.

“Protams, klātienes terapiju nekas nevar aizstāt, tā vienmēr būs efektīvākā un ekskluzīvākā metode. Taču tā ir pieejama salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai, ne tikai tāpēc, ka speciālistu trūkst attālākajos reģionos, bet tā arī ir dārga,” vērtē N. Sakss Konstantinovs. “Bērnu mentālajai veselībai tiek pievērsta uzmanība nepārtraukti, ir vesela virkne dažādu problēmu, taču neapšaubāmi pandēmija ir viens no būtiskiem faktoriem, kas to ietekmēja, īpaši saistībā ar socializēšanās grūtībām, jo skolas nevarēja apmeklēt klātienē.

Tāpat papildu trauksmi bērnos un jauniešos rada karadarbības fons,” vērtē speciālists. Tomēr, lai iegūtu speciālista konsultāciju, bērniem nākas gaidīt uz vizīti pie speciālista no sešiem mēnešiem līdz pat gadam, un šajā jomā virtuālās realitātes laboratorija varēs uzlabot situāciju.

VĒRTĒJUMS: Lai eksportētu, nepieciešama adaptācija

LIAA Ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta Eksporta veicināšanas nodaļas vecākā projektu vadītāja Jadviga Neimane: “”Expo 2020” laikā, kā arī pasaules veselības aprūpes izstādē “Arab Health 2022″, kas notika LIAA organizētās biomedicīnas tirdzniecības misijas ietvaros, interese par šo risinājumu bija, lai gan netika sasniegta mērķa auditorija, jo šajā izstādē bērnu un jauniešu nebija. Izstādes laikā stendā varēja uzlikt brilles un notestēt terapiju virtuālajā realitātē. Pati esmu psihologs, tāpēc, manuprāt, šī inovācija ir jāadaptē konkrētai valstij, ne tikai piedāvājot to svešvalodās, bet arī atbilstoši katras valsts kultūras atšķirībām. Ja tas tiks izdarīts, šim virtuālās realitātes risinājumam noteikti būtu eksporta potenciāls.”