Psihoterapeits skarbi vērtē jauno raidījumu “Dzimtes R*sols” jauniešiem: “Diemžēl Latvijas Sabiedriskais medijs izvēlējies kļūt par šādu “patoloģiju inkubatoru”” 0
Kā zināms, Pieci.lv ir Latvijas Radio nacionālās apraides sabiedriskā radiostacija jauniešu auditorijai. Viņi nākuši klājā ar jaunumu, kas nepatīkami pārsteidzis ne vienu vien sabiedrības locekli. Tas ir raidījums “Dzimtes R*sols”, kurā kopā ar Mailo Mēness, kurš sevi uzskata par nebināru personu, tiks atklāta dzimtes un valodas daudzveidība. Kā norādīts raidījuma aprakstā, tā mērķis ir atvērt diskusiju par dzimumidentitāti un valodas lomu tās izpausmē, lai kopā veidotu atvērtāku un iekļaujošāku sabiedrību.
Raksta turpinājumā publicēts Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāja Nila Saksa Konstantinova personīgais viedoklis par raidījuma saturu un mērķi: “Dzimumidentitātes traucējumi pusaudžiem, tāpat kā daudzas citas viņu mentālās problēmas, ir lielā mērā sociāls fenomens. Tās rada apkārtējā vide.
Pētniecībā mēs runājam par medijiem kā “patoloģiju inkubatoriem”: jaunieši, un nereti arī pieaugušie, ar psihiskiem traucējumiem veido saturu, lai uzrunātu bērnu un pusaudžus. Bieži tā ir pusaudžu rekrutēšana noteiktā ideoloģijā vai grupā, solot viņiem sapratni, atbalstu un piederību. Rezultāts ir tas, ko sauc par “sociālo lipīgumu” – aizvien vairāk jauniešu mediju iespaidā identificējas ar dažādām mentālām problēmām, tostarp dzimuma apjukumu, piederību pretējam vai vispār nekādam dzimumam u.tml.
Diemžēl ne tikai Tik-Tok, bet arī Latvijas sabiedriskais medijs izvēlējies kļūt par šādu “patoloģiju inkubatoru”.
Šī “raidījuma” vadītāja, protams, ir pelnījusi visu līdzjūtību – viņa ir jauna sieviete, kura jau divus gadus dzīvo apjukumā par savu dzimumu un vēlas tikt uzrunāta kā vīrietis. Viņai var novēlēt atrast labu atbalstu vai iekārtot pēc iespējas veiksmīgāk savu dzīvi.
Bet tie pieaugušie cilvēki, kas šādu saturu mērķē jauniešu auditorijā – zinot par sociālo lipīgumu un problēmām ar jauniešu mentālo veselību – ir vai nu ļaunprātīgi vai pilnībā neinformēti un woke prāta vīrusa pārņemti. Varbūt abi divi.”
Ko par to domā sabiedrība?
Psihoterapeita ierakstu komentējuši vairāki “Facebook” lietotāji. Apkopojam viedokļus!
Jānis: “Trakums ir tajā, ka valstī pietrūkst visa veida psihologu un psihoterapeitu atbalsts, jo pietrūkst speciālistu. Piedevām, viņi sevi aizsargā ar augstām kvalifikācijas prasībām. Piekrītu Nila viedoklim, ka primāro psiholoģisko atbalstu varētu sniegt apmācīti cilvēki bez akadēmiskas psiholoģijas izglītības, tas būtiski palielinātu pieejamo kvalificēto speciālistu resursu nopietniem gadījumiem.”
Sabīne: “Lielākā problēma ir tā, ka tieši pieaugušie, kam jaunieši uzticas, ir tie,kas šo vājprātīgo ideoloģiju leģitimizē. Es arī bērnībā ap 5 vai 6 gadu vecumu jutos tikpat spēcīga kā puiši. Varēju to pašu ko viņi – cīnījāmies, kāpām kokos, spēlējam kariņus utt. Un man arī gluži nevainīgi ienāca prātā doma,ka esmu tik fiziski stipra, ka varētu būt piedzimusi neīstajā ķermenī. Bet tie bija 90-tie un nevienam no maniem vecākiem vai citiem pieaugušajiem pat prātā nenāca doma šai manai fantāzijai pat uzmanību pievērst. Un paldies Dievam,ka tā. Jo nekad vēlāk man šādas, absurdas domas pat vairs nav prātā nākušas. Un tagad, to atceroties, man pat nāk smiekli. Tāpēc man ir žēl mūsu jauniešu. Viņi krīt par upuriem medijiem un pieaugušajiem sev apkārt,kuri, sekas neapzinoties,iedrošina viņus uz darbībām,kas faktiski izskatās pēc cilvēku fiziskas un garīgas sakropļošanas. Cik nākotnē būs tiesas procesu par šo? Un cik no šiem “gudrajiem” pieaugušajiem sēdīsies vēlāk uz apsūdzēto sola? Visam ir sekas, un katram būs jānes sava atbildība likuma un līdzcilvēku priekšā.”
Oksana: “Sieviete ir un paliks sieviete, to, ka galvā cilvēkam rasols, tur nu nekõ:[ø].”
Artis: “Mediji kā deviances inkubatori, – skan visai briesmīgi. Man ir aizdomas, ka tam apakšā ir gluži parasta vēlme pelnīt . Gluži vienalga ar kādiem paņēmieniem, bet ir jāvairo tirāža vai klikšķi.”
Lolita: “Tapēc jau šī ideoloģija ir mērķēta uz pusaudžiem,jauniešiem, kuri ir atvērti visam. Viņi ir kā vārti, pa kuriem var ienākt. Neaizsargāti, nepieredzējuši vārti. Jā, un viņi kaut kādā mērā uzticas pieaugušo pasaulei, masu mediji to kultivē, un viņi ieklausās tajos. Tāds arī ir propagandas mērķis – nenobrieduši prāti. Vecos dinozaurus vairs nepielaust uz bezbērnu politiku. Trakākais jau ir tas, ka šo WEF vadlīniju visas valstis nav ņēmušas par savu izpildāmo uzdevumu.Tā ir izvēles brīvība. Diemžēl Latvija apzinīgi to izpilda.”
