– Bet vai tad Francija nav mainījusies pēc nesenajiem teroristu uzbrukumiem Parīzē? 5
– Pat ļoti! Cilvēkos ir iesētas bailes. Ielās bieži redz automātiem bruņotus policistus. Lai ieietu skaistajā Strasburgas Sv. Toma baznīcā uz Ziemassvētku koncertu, sievietēm bija jāatver un jāparāda rokassomas un jāatpogā mēteļi. Atklāti sakot, pēc tādas pārbaudes bija mazliet neomulīga sajūta atrasties starp vairākiem tūkstošiem klausītāju.
Franči mīl dzīvi un māk to baudīt. Lai gan viņi paši to vēl negrib atzīt, patiesībā patlaban notiekošais viņus ir izsitis no līdzsvara. Ikdienas sarunās gan jūtama uzspēlēta bravūra – viņi mūs neiebiedēs! Bet jaunā situācija izslēdz bezrūpību, kas patiesībā ir viena no franču mentalitātes galvenajām īpašībām. Dzīve piespiež mainīties, spert radikālus soļus. Piemēram, tiek apspriesta iespēja atņemt Francijas pilsonību tiem dubultpilsoņiem, kuri izteikuši valsts varai nelojālus uzskatus. Netiek minēts, kuri, bet visi saprot, ka ar to pirmām kārtām domāti iebraucēji no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem.
– Tiek uzskatīts, ka gada tumšākajos mēnešos, kad maz saules, ir auksts, cilvēkiem ir nomāktāks garastāvoklis. Nesen arī aizvadījām svētku nedēļu. Man par lielu pārsteigumu, ne visus Ziemassvētki un Jaungada sagaidīšana iepriecinājusi. Daži sūdzas – par daudz to svētku un viesību, tikai nogurām, pārpūlējāmies, pārēdāmies, iztērējāmies. Bet viens paziņa atzinās – riebjas tā ķnada, uznāca depresija, ieslēdzos mājās, izslēdzu telefonu, četras dienas vispār neizgāju uz ielas. Vai tiešām pastāv kaut kas līdzīgs svētku depresijai?
