Privāto psihoterapeitu lielākoties apmeklē cilvēki, kas ir izglītoti, strādā labos darbos un interesējas par politiku. Varbūt tāpēc aizvadītā gada nogalē, kad krievi sāka militāro operāciju Sīrijā, es jutu, ka trauksme un neskaidrās bailes mazinās. Ieslēdzās aizsardzības mehānisms – racionalizācija, veselais saprāts teica, ka pat varenā Krievija šodien nespēj karot divās frontēs vienlaikus. Daži tā arī teica – “paldies Dievam, viņi ir prom tai Sīrijā”. 5
– Bet vai tā nav arī mediju vaina? Pirms gada tie vēl ziņoja par Ukrainu, tagad uzmanības centrā ir Sīrija un bēgļi. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka šobrīd latviešus visvairāk uztrauc tieši bēgļu problemātika.
– Divas svētku nedēļas es pavadīju Francijā, kur patlaban strādā mans vīrs. Un jau kuro reizi atkal bija iespēja pārliecināties, ka Francijā televīzijas vakara ziņu struktūra uzbūvēta citādi nekā mūsu LTV “Panorāmai”. Ja vien nav kādu ārkārtēju negadījumu, ziņas parasti sākas ar priecīgu vēsti, kas svarīga visai nācijai. Piemēram – franču skrējējs izcīnījis zelta medaļu. Ziņas ir sabalansētas, līdzās politikai tiek vēstīts par cilvēku ikdienas dzīvi, modi, veselīgu dzīvesveidu, pat par ēdieniem. Man pašai šis koncepts ir daudz patīkamāks un tuvāks.
Diemžēl Latvijas medijos bieži parādās negatīvas ziņas – laikrakstos mazāk, televīzijās jau vairāk, bet jo īpaši interneta portālos. Latvijā notiek tik daudz labu, gaišu lietu, par kurām pastāstīt!
Pacientiem, kuri cieš no tā sauktās ģeneralizētās trauksmes, es iesaku norobežoties no interneta ziņu lasīšanas. Patiesībā mums visiem šodien jāmācās sevi pasargāt no nevajadzīgas informācijas. To pat varētu saukt par savdabīgu psihes higiēnu – nelaist sev klāt nevajadzīgo, lieko un varbūt pat kaitīgo informāciju. Šodien, izlasot no viena gala līdz otram Francijas lielāko laikrakstu “Le Monde”, ko varētu salīdzināt ar mūsu “Latvijas Avīzi”, modernais cilvēks iegūst tikpat daudz jaunu ziņu, cik 15. gadsimta Francijas zemnieks visā dzīves laikā. Bet vai tas vajadzīgs? Arī bēgļu jautājums Latvijas medijos ir nevajadzīgi sakāpināts, varētu pat teikt – mediji reitingu celšanai izmanto daudzu līdzcilvēku aizspriedumainību pret visu svešo, citādo.
