Veģetatīvās distonijas norise ir ļoti dažāda un individuāla, un katram ir savs veids, kā viņš ar to ticis galā. Būtība ir pārvarēt tās bailes, to izmisumu (nu un kas, ka sajukšu). Ja mēs to sev atļaujam, tad saprotam, ka ne nu sajūkam prātā, ne mirstam. Kad jautāju, ko cilvēkam nozīmē šis sajukt prātā, tad skan atbilde: «Nevaru sevi kontrolēt…» Protams, var sevi kontrolēt, jo – cilvēks saprot, kas ar viņu notiek, kur viņš atrodas utt. 0
Ir ļaudis, kam, piemēram, uznāk bailes no nažiem, ka var nodarīt sev vai citiem pāri. Pareizi būtu nevis baidīties no nažiem, bet tieši pretēji – paņemt nazi un sākt mizot kartupeļus vai griezt gurķīšus ļoti sīkos gabaliņos. Vai notiek kas slikts? Protams, nenotiek! Svarīgi ir pārvarēt izbīli vai nedrošību, un tad tie pāriet. Tas ir līdzīgi kā gadījumā, ja sāp pirksts, bet uz kājas uzkrīt kaut kas smags, tajā brīdī mēs aizmirstam par pirksta sāpēm. Ja veģetatīvās distonijas pacientam ir panikas, trauksmes lēkme, bet pēkšņi rodas kāds stiprāks kairinātājs, lēkme kļūst otršķirīga. Jo domas piesaista spēcīgākais kairinātājs.
Tāpēc ir nepieciešamas sarunas ar psihologu, psihoterapeitu vai psihiatru (katram der savs speciālists, jo nav vienas universālas metodikas), kurš varētu palīdzēt tikt skaidrībā un pieņemt šo situāciju: jā, tas var notikt, bet tas nav nekas briesmīgs, no tā nemirst un nesajūk prātā. Vajag līdzās speciālistu, kas palīdzētu izstrādāt rīcības modeļus situācijām, kad kļūs slikti.
Ja ir ilgstoša veģetatīvā distonija, ārsts var izrakstīt arī antidepresantus – lai noņemtu trauksmi, paniku un lai būtu nedaudz vairāk spēka un enerģijas sevi pārvarēt un iet darboties. Medikamenti tevi pastums pareizajā virzienā. Dažreiz tiek izrakstīti arī trankvilizatori, taču tos nekādā gadījumā nedrīkst lietot bieži un ilgstoši, lai nerastos atkarība no zālēm. Jā, drošībai kabatā tos var nēsāt, ja nu gadījumā nekādi nav iespējams pārvarēt panikas lēkmi, bet jāatceras – jo mazāk trankvilizatoru, jo labāk.
S. Pūces ieteikumi, kad jāmeklē speciālista palīdzība?
Ja trauksme ir ilgstoša un sāk parādīties somatiskas sūdzības, teiksim, spiediena svārstības. Sarunas ar psihologu vai psihoterapeitu palīdzēs saprast, kā sabalansēt dzīves ritmu, lai pats vieglāk ar to visu vari tikt galā.
Ja miega ritms ir ilgstoši izjaukts un naktī bieži jāmostas.
Ja depresijas simptomi ir ilgāki par divām nedēļām. Tas attiecas arī uz mūsu līdzcilvēkiem. Tāpēc, ja redzi, ka līdzās cilvēks ir nomākts, drūms vairākas dienas, ja viņš sācis daudz lēnāk strādāt, biežāk distancējas no pārējiem, raud, centies piedāvāt palīdzību, vismaz sarunu, un mudini iet pie speciālista, kuram viņš varētu uzticēties.
Atbalsta sistēma – tie ir draugi, kolēģi, radinieki, speciālisti, kam es uzticos un kam varu lūgt padomu. Ja tev būs gana daudz, kur izlādēt emocijas, tad tās arī nesprāgs.
