Psihoterapeite atklāj, kāpēc īgnajiem latviešiem patīk iepirkties 0
Uzņēmējs Edgars Alans ar 15 gadu pieredzi Latvijā, Holandē, Īrijā un Anglijā ar bažām raksturo kādu pircēju kategoriju, kas esot raksturīga tikai Latvijai – tie ir kritizētāji jeb “tvaika nolaidēji”, kas regulāri iegriežas veikalos, lai nolīdzinātu ar zemi tajos piedāvāto, tādējādi, iespējams, kompensējot kaut kā trūkumu paši savā dzīvē.
“Viņus var atpazīt uzreiz, tikko paveras durvis.
Viņi ir vienmēr ir drūmi un bez smaida. Uzreiz velta visaptverošu skatu visam veikalam. Iet lēni, ar visu ārieni paužot – kā tad es tādā veikalā esmu iemaldījies”,” norāda biznesmenis.
Ja pārdevēja pienāk un vaicā, vai var palīdzēt, parasti augstprātīgi atsaka. Tikšot paši galā. Viņi ņem izliktās preces pa vienai, ilgi pēta un parasti nevīžīgi noliek atpakaļ. Ilgi skatās uz cenām un ražotāju. Ja tiek piedāvāti zīmola izstrādājumi, no viņiem atskan, ka tādos veikalos un par tādām cenām tos pārdot nevar. Spriež, ka tie ir pakaļdarinājumi un viltojumi.
Ja cenas ir salīdzinoši zemas, atskan, ka tās jau kādas humpalas. Ja veikals tirgo tikai ārzemju zīmolus, pukojas, ka neatbalsta Latvijas ražotājus. Viņiem vienmēr ir, ko pārmest. Uzreiz esot saprotams, ka viņi nav pircēji, bet ienākuši veikalā tikai un vienīgi, lai izlādētos. Parasti viņi meklē kādu sabiedroto, ja veikalā tai pašā laikā atrodas vēl kāds pircējs.
“Viņi noteikti mēģinās iesaistīt viņu diskusijā, kuras laikā skaļi apspriedīs veikala interjeru, pārdevējus un preci, tādējādi panākot, ka citi pircēji sāk justies neērti un iet projām. Ja veikala sortiments ir plašs un atbilst cenai un kvalitātei, viņi notikti meklēs kaut ko tādu, ko veikals nevar piedāvāt, lai tomēr rastu iemeslu nozākāt visu, kas ir apkārt. Viņi nekad neko nepērk. Tikai un vienīgi čamda preci. Parasti veikalā pavada apmēram stundu, paralizējot veikala darbību,” šo pircēju kategoriju raksturo Edgars Alans.
Savukārt psihoterapeite Solvita Vektere komentē, ka kritizētāji bieži vien ir cilvēki, kurus māc nogurums un izdegšana gan darbā, gan attiecībās.
“Drūmi, bez smaida un ar kritisku attieksmi ir ļaudis, kas uzskata, ka nav spējīgi kaut ko mainīt savā dzīvē, jūtas kā iedzīti stūrī, bezpalīdzīgi. Tāpēc neapzinātā līmenī viņi dažādās situācijās mēdz “uzsprāgt”,” pauda speciāliste.
Pēc viņas teiktā, ir labi, ja pats cilvēks to saprot un meklē izeju no situācijas. “Viss nav tik slikti, ka šiem nomāktajiem cilvēkiem šķiet. Jāņem tikai stūri pašam savās rokās un jāmēģina mainīt savu dzīvi,” mudina Vektere.
