Psihosomatiska pieeja efektīvai svara mazināšanai 0
Jo tuvāk vasarai, jo aktuālāka kļūst slaidās līnijas tēma, bet arī ēstgriba aug, un pie tā vainojams īpašs izsalkuma hormons ar nosaukumu grelīns. Kā tas darbojas un vai iespējams to pārvaldīt, stāsta alternatīvās medicinas propagandētājs, osteopāts Džozefs Maikls Merkola.
Grelīnu par izsalkuma hormonu dēvē tāpēc, ka pētījumos ļaudis, kuri saņēma šo hormonu, izjuta izsalkumu un ēda daudz vairāk nekā parasti.
Šis hormons iedarbojas uz baudas centru smadzenēs, liekot sniegties pēc vēl viena kūkas gabala vienkārši tāpēc, ka tu atceries, cik gards un baudu sagādājošs bija pirmais gabals. Grelīns ir tas “ļaunais”, kurš tev liek ēst un pārēsties, zinātnieki par to nešaubās. Tomēr daudz intriģējošāk skan secinājums, ka prāts ir spējīgs kuņģi “aptīt ap pirkstu” un krasi pazemināt grelīna līmeni arī tad, ja ēdiena nav pārpārēm.
Eksperiments “Prāts un piena kokteilis: kurš kuru?”
Pētījuma laikā dalībnieki saņēma piena kokteili, kurā bija 380 kalorijas. Uz pudelītēm bija divu veidu etiķetes – uz vienām rakstīts, ka kokteilī ir 620 kalorijas, uz otrām – ka 140. Izrādās, ka dalībnieku fiziskās izmaiņas un sāta līmenis atbilda uz etiķetes rakstītajam, nevis tam, kas patiešām bija pudelē!
Tiem, kuri domāja, ka dzer kalorijām pārbagātu kokteili, pēc šā dzēriena krasi nokritās grelīna līmenis, bet tiem, kuri uzskatīja, ka dzer mazkaloriju dzērienu, svārstības grelīna līmenī netika novērotas.
Turklāt “daudzkaloriju” grupas dalībnieki jutās ļoti paēduši – tas rāda, ka sāta sajūta atbilst nevis apēstā uzturvērtībai, bet tiem rādītājiem, kurus par pilnu ņēma viņu prāts.
Tādējādi iznāk, ka prāts uz grelīna līmeni iedarbojas vairāk nekā barības vielas, ko tu lieto, un tam ir nopietnas sekas! Vienkārša ticība tam, ka tikko apēstais ir barojošs, pēc būtības var pazemināt bada hormonu, un tam seko vielmaiņas reakcija – organisms sāk dedzināt tikko uzņemtās kalorijas.
Pētnieki skaidro: “Produktu patēriņa iedarbība uz grelīnu var būt psiholoģiski izraisīta, bet prāts būtiski nosaka fizioloģisko reakciju uz barību.”
Kāpēc diētiski produkti nepalīdz notievēt?
Šis pētījums izgaismo vēl vienu iemeslu, kāpēc diētiski produkti tik bieži izrādās nespējīgi palīdzēt reāli zaudēt svaru. Atceries – kad eksperimenta dalībnieki dzēra “mazkaloriju” kokteili, grelīna līmenis gandrīz neizmainījās? Tātad viņu organismi nesaņēma signālu, ka ir paēduši, un arī vielmaiņa nesaņēma signālu ķerties pie darba!
Ja ražotāji tiešām vēlētos palīdzēt ļaudīm notievēt, tad, iespējams, etiķetēm, kas vēsta “daudz tauku un kaloriju” būtu lielāks efekts nekā diētisku produktu reklāmai…
Citi pētījumi arī rāda, ka smadzenes nevar apmānīt ar saldu garšu, bet bez kalorijām, piemēram – ar mākslīgajiem saldinātājiem: neatkarīgi no kalorijām, salda garša paaugstina apetīti un izraisa insulīna izdalīšanās efektu.
Vienkāršāk sakot – kad tu ēd kaut ko saldu, smadzenes izdala dopamīnu, kas izsauc baudas sajūtu. Turklāt izdalās leptīns – hormons, kas regulē apetīti. Pēc noteikta kaloriju skaita uzņemšanas tas beigu beigās paziņo smadzenēm, ka tu esi gana pieēdies.
Un otrādi – ja tu ēd saldu, bet bez kalorijām (ar mākslīgiem saldinātājiem), baudas ķēdīte smadzenēs aktivējas arīdzan ar saldo garšu, bet deaktivēt nav ko! Jo organisms taču gaida kalorijas… Un rezultātā tu pārēdies. Un uzņem lieku svaru.
Kas vēl ietekmē izsalkuma hormonu?
Tātad viens no faktoriem, kas tevi var mudināt sākt ēst kaut ko noteiktu vai pārtraukt, var būt viedoklis par šo produktu. Bet bet var būt arī citi faktori. Piemēram, grelīna līmeni paaugstina hronisks miega trūkums, tāpēc vari izjust izsalkumu, kaut arī patiesībā vēders pilns.
Vēl lomu grelīna līmeņa svārstībās var spēlēt insulīns. Kā zināms, insulīns paceļ leptīna – “aptaukošanās hormona” līmeni, kas saka smadzenēm aprāmot apetīti pēc ēšanas, tāpēc kļūst skaidrs, ka arī insulīnam ir nozīme produktu izvēlē.
Paskaidrošu. Pieņemsim, ka tu ēd saldu desertu. Aug insulīna izstrāde, jo cukuru asinīs jānogādā uz šūnām un jāizmanto enerģijas ražošanai. Šā cukura lietošana paaugstina arī leptīnu, kas regulē apetīti un tauku “nolikšanu rezervei” un samazina grelīna izdalīšanos, kas palīdz regulēt pārtikas lietošanu.
Ideja tāda – kad tu ēd, organisms zina, ka tam jājūtas mazāk izsalkušam. Bet, kad insulīna veidošanās traucēta (piemēram, ja ir rezistence pret insulīnu), grelīna līmenis paliek paaugstināts pat pēc maltītes – šis stāvoklis noved pie hroniska izsalkuma (pamatā – pie kāres pēc ohļūdeņražiem), pārmērīga pārtikas patēriņa un nevēlamas svara augšanas.
Arī fruktoze ietekmē grelīna līmeni
Fruktoze – cukura lētā forma, ko izmanto dažādos pārtikas produktos un bezalkoholiskajos dzērienos, – spēj izjaukt cilvēka vielmaiņu un novest pie aptaukošanās krīzes. Tas skaidrojams tā, ka organismā fruktoze sadalās pavisam ne tā, kā glikoze.
Ja kāds tev saka, ka “cukurs arī Āfrikā ir cukurs”, tad zini – šie ļaudis ir atpalikuši no dzīves. Kļūst acīmredzams, ka pati fruktozes lietošana spēj krasi palielināt tieksmi pārēsties. Redzi, glikoze apspiež izsalkuma hormona veidošanos un stimulē leptīnu, kas nomāc apetīti. Savukārt fruktoze grelīnu neiespaido un izjauc galvas smadzeņu un leptīna komunikāciju (kas, attiecīgi, noved pie pārēšanās).
Tāpēc fruktoze veicina lieko kilogramu uzkrāšanu, tauku slāni uz vēdera, rezistenci pret insulīnu un vielmaiņas sindroma attīstību, nemaz nerunājot par garu hronisko saslimšanu sarakstu.
Tomēr ideja par to, ka apziņa un tavi uzskati par to, ko tu ēd, arī ietekmē grelīna līmeni, ir ļoti pievilcīga un uzmanības vērta.
Svara nomešanai vislabāk der psihosomatiska pieeja
Pētījumos veiksmīgas izrādījušās šādas stratēģijas:
- Centies neēst stresa vai negatīvu emociju stāvoklī.
- Uzņemies atbildību par saviem lēmumiem.
- Nostiprini autonomijas, iekšējās motivācijas un pašefektivitātes sajūtu notievēšanas procesā.
- Iesaisties sociālā atbalsta tīklā.
Bieži lieko kilogramu pamatā ir emocionālie faktori, tāpēc svarīgi regulāri veikt emocionālo “tīrīšanu”. Lūgšanas un enerģētiskās psiholoģijas metodes (piemēram – emocionālas brīvības tehnika) – tie visi ir lieliski veidi, kā noņemt stresu un attīrīt slēptos emocionālos blokus, kas var stāvēt tavā ceļā uz svara normalizēšanu.
Vēl viena lieta – daudzi cilvēki joprojām izvairās no produktiem, kas varētu radīt to sāta sajūtu, pēc kuras tā alkst viņu prāts, – olīveļļas, riekstiem, avokado un citiem vērtīgajiem taukiem. Protams, mēs esam dažādi, bet vairumam ļaužu nenāktu par ļaunu diēta ar augstu vērtīgo tauku saturu, mērenu augstvērtīgu olbaltumu saturu un gana daudz dārzeņiem. Šāda diēta normalizē hormonu (grelīna, leptīna un insulīna) līmeni un dod prātam sāta sajūtu, turklāt tev nav jācīnās ar apdalītības sajūtu, kas sēj haosu izsalkuma hormonu un vielmaiņas līmenī.
Pēc būtības, pētījumi parāda, ka kalorijas, kas nāk no maizes, rafinētajiem cukuriem un pārstrādātiem pārtikas produktiem, veicina pārēšanos, kamēr kalorijas no dārzeņiem, olbaltumiem un šķiedrvielām mazina izsalkuma sajūtu. Ne visas kalorijas ir vienādas – tieši tāpēc mēģinājumi notievēt ar kaloriju skaitīšanu nepalīdz, toties pareiza ēšana – gan…
