“Psiholoģiskais terors” darba vietā: ko darba devēji dara risku novēršanai? 1
Darba vidi raksturojošie aspekti Latvijā uzlabojas, tomēr uzņēmumiem un iestādēm Latvijā vēl ir daudz veicamu uzdevumu strādājošo labklājības un labsajūtas celšanā.
Strādājošie darbā pavada lielu daļu savas dzīves, tāpēc ir svarīgi, lai darba vide būtu droša, sakārtota un komfortabla, lai darbinieki tajā netiktu pakļauti emocionāliem vai fiziskiem draudiem, darba devēju attieksme ir objektīva un atbalstoša, un darbinieku iespējas ir vienlīdzīgas.
Darba devējiem saviem darbiniekiem ir jānodrošina materiālie resursi, lai viņi varētu droši un sekmīgi strādāt, to, vai šie nosacījumi izpildās, ir salīdzinoši vieglāk novērtēt.
Tomēr ir ļoti būtiski, lai darba vietās tiktu pievērsta uzmanība arī darba procesa nemateriālajai daļai.
Proti, stresa līmenim, savstarpējām attiecībām ar kolēģiem vai vadītāju, komunikācijai ar klientiem, kā arī citiem emocionālās labsajūtas un veselības aspektiem.
Kā liecina pētījumu un konsultāciju kompānijas “Kantar” jaunākā darba ņēmēju aptauja, kopumā vairāk nekā ceturtdaļa (28%) darbinieku ir atzinuši, ka uzņēmumā vai iestādē, kurā viņi strādā, notiek strīdi vai domstarpības starp vadītāju un darbiniekiem par dažādiem darba drošības un veselības aizsardzības jautājumiem.
Sīkāk vērtējot psihoemocionālos riskus, atklājas, ka kopumā absolūto vairākumu darbinieku Latvijā satrauc stress, kas saistīts ar viņu ikdienas darba pienākumu izpildi (81%).
Gandrīz 40% strādājošo satrauc iebiedēšana vai “psiholoģiskais terors” darba vietā.
Piemēram, apvainošana, pazemošana vai uzbrukums no kolēģu vai vadības puses un 23% darbinieku savā darba vietā izjūt bailes saistībā ar vardarbību vai tās draudiem.
Vērojams, ka iebiedēšana vai “psiholoģiskais terors”, kā arī bailes saistībā ar vardarbību, tās draudiem caurmērā biežāk satrauc darbiniekus ar zemu ģimenes vidējo ienākumu līmeni (līdz 300 eiro), kā arī sabiedriskajā sektorā strādājošos.
Psihosociālie riski ir:
darbs ar sarežģītiem klientiem, pacientiem, skolniekiem u.tml. (46%);
laika trūkums (43%);
problēmas vadības un darbinieku attiecībās (35%);
nespēja ietekmēt sava darba organizāciju (34%);
neskaidra cilvēkresursu politika (33%);
kā arī vāja sadarbība kolēģu starpā (27%).
Stresu darbā ar sarežģītiem klientiem vidēji biežāk uzsver sabiedriskā sektora darbinieki.
Raksturīgi, ka ar laika trūkumu biežāk kā caurmērā saskaras vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, kā arī tie, kuru pakļautībā ir citi darbinieki, savukārt komunikācijas problēmas ar vadību un citiem darbiniekiem biežāk rodas gados jaunākajiem darbiniekiem (18-24 g.v.).
Ar nespēju ietekmēt sava darba organizāciju un neskaidru cilvēkresursu politiku salīdzinoši biežāk saskaras tieši lielajos uzņēmumos (250 un vairāk darbinieki) strādājošie.
Dažādu apmācību nodrošināšana (50%) ir tas veids, ko darba devēji izmanto salīdzinoši biežāk, lai novērstu psihosociālos riskus uzņēmumos un iestādēs, nākamie biežāk izmantotie rīcības veidi ir izmaiņas darba organizācijā (36%) vai darba vietas pārplānošana (31%).
Būtiski retāk darba devēji risku novēršanai izmanto konfidenciālas darbinieku konsultācijas (18%) un sistemātisku konfliktu risināšanas kārtības plānošanu (18%).
“Kantar” personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva, komentējot pētījuma rezultātus, norāda, ka “Kantar” veikto pētījumu rezultāti ļauj secināt, ka darba vidi raksturojošie aspekti Latvijā kopumā uzlabojas.
Tomēr uzņēmumiem un iestādēm Latvijā vēl ir daudz veicamu uzdevumu strādājošo labklājības un labsajūtas celšanā.
Turklāt uzlabojumi būs iespējami vien tad, ja darba devēji spēs uzņemties atbildību un risinās problēmjautājumus, iesaistot darbiniekus un ņemot vērā arī viņu ieteikumus”.
Pētījumu par darba vidi Latvijā kompānija “Kantar” veica 2019. gada maijā, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 710 darba ņēmēju.
“Kantar” pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas darba ņēmēju kopumam vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā “Kantar” strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.
