Psihologi apšauba pūļa panikas mehānismu; tas var mainīt likumus 0

Vārdu salikums “pūļa psiholoģija” parasti raisa negatīvas emocijas. Ir pat tāds izteiciens: “Bara jūtas rada slepkavas.” Pūlis un pūļa noskaņojums bieži kļūst par katalizatoru, kas parastu pilsoniskā protesta aktu pārvērš nekontrolējamā dumpī. Psihologi skaidro, ka tad, kad cilvēks atrodas pūlī, viņam ir lielas izredzes pēkšņi sākt uzvesties tā, kā dara citi, pilnīgi neatkarīgi no viņa personiskajiem uzskatiem. Un citu uzvedība var būt dažāda. Piemēram, kāds ļoti strauji noorientējas situācijā un, izmantojot gadījumu, sāk demolēšanu un laupīšanu, jo apzinās, ka rezultātā vainīgs būs “pūlis”. Tam ir daudz apliecinājumu.

Reklāma
Reklāma
Pirka viesnīcas Horvātijā… Ukrainā gaismā nācis armijas pārtikas iepirkuma skandāls, kur shēmas realizētāji piesavinājušies 18 miljonus ASV dolāru 24
Veselam
Vēlies zaudēt līdz 5 kg mēneša laikā? Šie ieradumi būs lielisks veids, kā to panākt
Kokteilis
FOTO. Pavāru dejas ap katlu var beigties nepatīkami jeb kas notiek Kremļa ķēķī: “Putins grib ēst tā, kā ēda bērnībā Ļeņingradā”
Lasīt citas ziņas

Neskatoties uz to, psihologi Deivids Švengrūbers un Ronalds Volšteins secinājuši, ka plaši izplatītais uzskats par pūli kā potenciāli bīstamu parādību ne ar ko nav pamatojams. Viņi izveidoja sarakstu ar tādiem septiņiem mītiem par pūli, kuriem nav nekāda empīriska pamatojuma. Tad šo sarakstu analizēja psihologs Džeremijs Dīns, atzīstot Švengrūbera un Volšteina secinājumus par absolūti loģiskiem, kā arī noformēja savu kontrargumentu saistībā ar pūļa iracionalitāti.

Viens no šādiem pūlim piedēvētiem iracionālas uzvedības faktiem ir panika. Sastapušies ar apdraudējumu, cilvēki pēkšņi sāk uzvesties gluži kā egoistiski zvēri, metas glābties bēgot un samīdot pakritušos. Panika pūlī izplatās gluži kā meža ugunsgrēks – nekontrolējami un strauji. Taču lielākā daļa jaunāko pētījumu par to, kā cilvēki uzvedas ārkārtas situācijās, šo ideju vairs neapstiprina.

CITI ŠOBRĪD LASA

Spilgts piemērs esot 11. septembra terora akts Ņujorkā, kad cilvēki ļoti ātri un organizēti tūlīt pēc uzbrukuma evakuējās pa pazemes tuneļiem. Tajā dienā izdevās izglābt daudz dzīvību tikai tāpēc, ka cilvēki pretojās panikai. Dīns uzskata, ka cilvēkam ir gluži normāli pretoties tieksmei krist panikā. Tāpēc tagad psihologiem katrā ziņā vajadzētu nopietni pārskatīt savu nostāju šajā jautājumā kaut vai tādēļ, lai arguments “pakļāvās pūļa panikai” pārstātu būt par attaisnojumu pretlikumīgai rīcībai.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.