Nosaukt emocijas vārdā 0
“Protams, ir grūti izslēgt pilnīgi visus riska faktorus,” saka psiholoģe, “taču mēs varam tos apzināties un censties mazināt. Tāpēc nozīmīga loma ir cilvēku izglītošanai psihohigiēnas jautājumos.”
Svarīga ir sevis izzināšana – vai spējam veidot sevi tādu, kā vēlamies. “Emocionālā inteliģence nozīmē spēju pazīt savas emocijas un novērtēt, ko ar tām iesākt. Vispirms jānosauc emocijas vārdā – prieks, skumjas, dusmas, naids, lepnums. Tas ir viens no emocionālās izglītotības jautājumiem – izziņa kā process, kas saistīts ar gribu un uzmanību.”
Kā izkopt prasmi atšķirt savas emocijas, ko ar tām darīt? “Iedalījums negatīvās un pozitīvās emocijās ir visai nosacīts,” saka Baiba Pumpiņa. “Just ir dabiski, just nozīmē būt dzīvam. Katrai emocijai mūsu dzīvē ir nozīme. Tās par kaut ko liecina, tāpēc vajag ieklausīties. Pirmais solis ir saistīts ar apzināšanos – ko es patlaban jūtu. Otrais solis ir saistīts ar atbildību, spēju izlemt, ko iesākt ar šīm emocijām. Trešais solis – ko darīt, lai tiktu galā, piemēram, ar dusmām. Te varam runāt par diviem raksturīgiem reaģēšanas veidiem. Pirmais veids – emocijas tiek apēstas (retrofleksētas), cilvēks ignorē dusmas, pat neapzinās tās un nekādā veidā neizrāda. Otrais veids – cilvēks reaģē, atklāj savas emocijas, bet tās tiek novirzītas. Piemēram, darbā dusmojas uz savu priekšnieku, bet izpaust šīs emocijas nedrīkst. Braucot mājās no darba, nez kāpēc tiek sodīts par ātruma pārsniegšanu vai agresīvu braukšanu.”
Darbā uzkrātās negatīvās izjūtas nereti tiek novirzītas arī uz ģimenes locekļiem: ļoti ātri var sadusmoties par bērnu sliktajām atzīmēm skolā vai nenomazgātiem traukiem. Tā vietā vajadzētu skaļi pateikt – darba problēmu dēļ jūtos slikti, tagad vajadzīgs laiks, lai pabūtu ar sevi, nomierinātos.
Kā apgūt psihohigiēnu
Cik ilgi cilvēks var krāt sevī negatīvas izjūtas? Kā saprast, vai tiks galā pats, vai un kad meklēt speciālista palīdzību? “Atbilde meklējama emociju intensitātē, to ilglaicīgumā un subjektīvā to pārdzīvošanas mehānismā. Daļu emociju, ar kurām sastopamies ikdienā, noteikti jāspēj neizrādīt, piemēram, darbā klientu apkalpošanā. Tas kļūst par profesionālās dzīves izaicinājumu – prast izjūtas savaldīt to rašanās brīdī un spēt tomēr atrast veidu, kā tās vēlāk izlādēt.”
32 gadus vecā Katrīna strādā klientu apkalpošanā. Darbā viņa piedalās supervīzijās, kur saņem kolēģu atbalstu. Pirms darba dienas viņa sevi noskaņo tā, ka domās uzvelk darba kostīmu. Visas negācijas, ko saņem no klientiem, viņa atstāj šajā tērpā, kuru darba beigās novelk. Tas palīdz visu neuztvert personiski.
“Meklēt speciālista palīdzību noteikti vajadzētu brīžos, kad tamlīdzīgas darbības vairs nesniedz gaidīto rezultātu. Nozīmīgi arī tas, lai mēs viens otru pieskatītu: redzot, ka kolēģis ir uz izdegšanas robežas, aprunāties ar viņu, piedāvāt palīdzību, risināt izdegšanas iemeslus,” uzsver psiholoģe.
Jau bērnībā iemācāmies ievērot ķermeņa higiēnu – jāmazgājas, jātīra zobi, jāķemmē mati, jāuzvelk tīrs apģērbs. Vai tāpat jāapgūst arī psihohigiēna? “Visi minētie pasākumi jau ir saistīti ar psihohigiēnu: ja staigāšu netīrā apģērbā, neķemmētiem matiem, noteikti cietīs arī psihosociālā joma – savstarpējās attiecības. Visas cilvēka dzīves jomas – fiziskā, emocionālā, intelektuālā, sociālā un garīgā – ir savstarpēji saistītas. Rūpes par sevi, arī prasme domāt noteikti jāapgūst ģimenē, jo tad tās kļūst par stabilu ieradumu. Tomēr šīs iemaņas var iemācīties un iegūt jebkurā dzīves posmā, ja tikai ir vēlēšanās,” ir pārliecināta Baiba Pumpiņa.
Konsultante Baiba Pumpiņa, psiholoģe, geštaltterapeite, supervizore, organizāciju konsultante, Latvijas Geštaltterapijas asociācijas prezidente, mācību centra vadītāja
