Psihiatrs: Pie mums nonāk pacienti, kuri vairākas dienas nav spējuši gulēt, meklējot informāciju un nonākot trauksmes stāvoklī 0
“Šobrīd cilvēki dzīvo uz izsīkuma robežas,” TV24 raidījumā “Dr. Apinis” norādīja Māris Taube, Rīgas Stradiņa universitātes profesors un Ambulatorā garīgās veselības aprūpes centra “Veldre” vadītājs. Pasaulē notiekošie notikumi — pandēmija, karadarbība un nemitīgas krīzes — atstājušas paliekošu iespaidu uz cilvēku psiholoģisko stāvokli.
Stresa ēna ikdienā
Profesors Taube raidījumā uzsvēra, ka dati par iedzīvotāju psiholoģisko stāvokli ir satraucoši, un patiesā situācija, visticamāk, ir vēl nopietnāka: “Stress un hronisks stress nav nekas viegls. Cilvēks ar laiku notrulinās, bet tas nenozīmē, ka viņam kļūst vieglāk.” Īpaši bažīgu situāciju padara jauniešu garīgā veselība — viņi bieži vien tiek nepietiekami novērtēti kā riska grupa, lai gan viņu spēja apstrādāt un pārvaldīt informācijas plūsmu ir ierobežota.
“Jaunieši ļoti seko līdzi notikumiem pasaulē un pārdzīvo, taču mēs to bieži vien nepamanām,” norāda Taube, uzsverot, ka nepārtrauktās ziņas par globālajiem satricinājumiem tikai vairo trauksmi.
Nemiers un miega traucējumi — jauna norma?
Ikdienas ziņu straume un nepārtrauktie paziņojumi par konfliktiem un krīzēm bieži vien kļūst par katalizatoru trauksmei un miega traucējumiem. “Pie mums nonāk pacienti, kuri trīs līdz četras dienas nav spējuši gulēt. Viņi meklē informāciju dažādās sistēmās, pārbauda katru detaļu un nonāk īstā trauksmes stāvoklī,” stāsta profesors.
Šāda veida stresa stāvoklis nav nejaušība — Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā un citi globālie satricinājumi ir radījuši situāciju, kurā cilvēki dzīvo ilgstošā psiholoģiskā spiedienā. “Kara fons un pandēmijas sekas vēl joprojām atbalsojas cilvēku psihē. Daudzi dzīvo izsīkuma stāvoklī, un tas ietekmē viņu spēju tikt galā ar ikdienas izaicinājumiem,” norāda Taube.
Vai ir risinājums?
Lai gan situācija ir sarežģīta, profesors uzsver nepieciešamību saglabāt mieru un pievērst uzmanību garīgajai veselībai: “Mēs cenšamies cilvēkus nomierināt un palīdzēt saskatīt pozitīvo. Ir svarīgi nepakļauties panikai un atcerēties par emocionālo līdzsvaru.”
Viens no galvenajiem soļiem ir samazināt informācijas patēriņu, īpaši tad, ja tas rada trauksmi. Turklāt būtiski ir stiprināt atbalsta tīklu — ģimene, draugi un profesionāļi var būt nozīmīgs resurss stresa mazināšanai.
