PSIHIATRU PIEREDZES STĀSTI 1
Kā psihiski slims cilvēks nonāk līdz vardarbībai?
Cilvēks 20 gadus uzskatīja, ka sieva viņu krāpj. Viņš domāja, ka sieva ir saistīta ar kaut kādiem spiegiem. Viņš saprata, ka viņa viņu indē, un sāka darīt visādas interesantas lietas, piemēram, sāka atsevišķi ēst. Viņi strīdējās, viņš teica, ka tu man esi neuzticīga, sieva teica, ka tā nav, viņš viņu arī iekaustīja reizēm, bet sieva domāja, ka tas greizsirdības dēļ.
Cilvēks strādāja, slimība attīstījās pamazām. Viņš taisīja visādas “māņu cilpas”. Piemēram, nolika kafijas bundžu, no kuras dzers kafiju, bet no tās nedzēra, jo sieva tur kaut ko var piebērt. Viņš no neīstās bundžas atbēra kafiju izlietnē, lai izskatās, ka tā tiek dzerta. Kādā dienā viņš to kafiju iedzēra un viņam palika nelaba dūša. Tad vīrs pateica sievai – aizbrauksim uz mežu, pastaigāsim, parunāsim… Un tad viņš viņu briesmīgā veidā nogalināja. Es viņam jautāju, kāpēc viņš nešķīrās. Viņš teica – “es gribēju redzēt, ar ko tas beigsies”.
Kāds vīrietis bieži mainīja dzīvesvietas, jo uzskatīja, ka gaiss nav tīrs, citur slikts ūdens, citur troksnis vai elektrības vadi tuvu. Viņš iegādājās kārtējo dzīvokli, bet apakšējā stāva kaimiņš iemūrēja savā dzīvoklī krāsni. Mūsu pacients “saprata”, ka nāk indīgi dūmi, jo ābelēm trešā dienā nobira ziedi un māte noģība. Viņš organizēja pārbaudes, kurās nekonstatēja pārkāpumus. Pacients piedāvāja kaimiņam naudu jauna skursteņa būvei, bet kaimiņš sacīja, lai liek viņam mieru. Tad pacients iegādājās ieroci, dabūja tā glabāšanas atļauju un nošāva kaimiņu. Šis vīrietis nekad nebija nonācis psihiatru redzeslokā, viņam bija augstākā izglītība, viņš strādāja līdz brīdim, kad veica murgaini motivētu slepkavību.
