Pseidoreferendumu rudens okupētajos Ukrainas apgabalos, ko devē par “atkalsavienošanos” 52
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas okupētā Ukrainas Zaporižjas apgabala Maskavas ieceltais vietvaldis Jevgeņijs Baļickis šonedēļ parakstīja formālu rīkojumu par “referenduma” sarīkošanu par apgabala iekļaušanos Krievijas sastāvā.
Kaut pseidoreferenduma datums rīkojumā nav nosaukts, iepriekš medijos izskanējis, ka runa varētu būt par 11. septembri, vienlaikus līdzīgas izrādes sarīkojot daļā Hersonas apgabala un, iespējams, arī Doneckas un Luhanskas “tautas republikās”, kur tāpat sagatavošanas process rit pilnā sparā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdinājis, ka Krimas 2014. gada parauga viltus referendumu sarīkošanas gadījumā Kijiva pārtrauks jebkādas sarunas ar Maskavu.
Vakar publicētā intervijā laikrakstam “The Washington Post” Zelenskis aicināja rietumvalstis slēgt savas robežas Krievijas pilsoņiem, kas, viņaprāt, būtu iedarbīgs veids, kā neļaut Krievijai anektēt Ukrainas teritorijas.
“Atkalapvienošanās”
Krievijas armija šobrīd kontrolē ap 60% Zaporižjas apgabala tā dienviddaļā, kurā atrodas arī karadarbības apdraudētā Zaporižjas AES, kuras drošība pēdējās dienās rada bažas, kā arī gandrīz visu Hersonas apgabalu Ukrainas dienvidos. Abu apgabalu Krievijas ieceltās administrācijas jau paziņojušas, ka izveidojušas “vēlēšanu komisijas”, kuru sastāvā esot “aktīvākie un nevienaldzīgākie iedzīvotāji”.
Lai radītu iespaidu, ka viss notiek leģitīmi, pseidoreferendumus paredzēts rīkot reizē ar Krievijai padevīgu pašvaldību “ievēlēšanu”, tas ir, iecelšanu.
Kremļa propaganda šo procesu sauc par attiecīgo reģionu “atkalpievienošanos” vai “atkalsavienošanos” ar Krieviju.
Kā nesen pasludināja viena no Zaporižjas prokrieviskās pārvaldes augsta ranga amatpersonām Vladimirs Rogovs: “Zaporožjes (kā to sauc krievu versijā. – Red.) zeme uz visiem laikiem aiziet no Ukrainas sastāva. Zaporožjes apgabals ir uzņēmis kursu uz atkalsavienošanos ar Krieviju, un atpakaļceļa nebūs.”
Aizvadītās nedēļas nogalē okupētā Zaporižjas apgabala pilsētā Melitopolē tika sarīkots prokrievisks saiets “Mēs kopā ar Krieviju”, uz kuru no visiem krievu armijas ieņemtā apgabala stūriem organizēti saveda ap 700 dalībnieku.
Pasākumā iepriekšminētais Baļickis pavēstīja par gaidāmo “atkalpievienošanos”.
Ukraiņu mediji norāda, ka viņš ir vietējais politiķis, kas pirms kara Zaporižjas apgabala pašvaldību vēlēšanās nav spējis savākt ne 10% balsu, un nav skaidrs, kā okupanti šo pievienošanas procesu iedomājas, ņemot vērā, ka apgabala centrs Zaporižjas pilsēta ir ukraiņu rokās un Ukrainas varasiestādes daudzkārt uzsvērušas, ka šīs teritorijas tiks atbrīvotas.
Ir ziņas, ka iedzīvotāju aptaujas, kas Krievijas uzdevumā veiktas okupētajos apgabalos, uzrāda vien aptuveni 30% atbalstu pievienošanai. Tomēr Maskava acīmredzot steidzas, paturot prātā ukraiņu gatavoto pretuzbrukumu Hersonas reģionā.
Lai dzīvo Krievijā
Plašā intervijā ASV laikrakstam “The Washington Post” no savas rezidences Kijivā Ukrainas prezidents Zelenskis nedēļas sākumā uzsvēra, ka esošās Rietumu sankcijas nav iedarbīgas, lai atturētu Krieviju no svešu teritoriju sagrābšanas: “Vissvarīgākās sankcijas ir robežu slēgšana.”
Tāpat iedarbīgs būtu pilnīgs Krievijas energonesēju embargo. “Krieviem jādzīvo savā pasaulē, kamēr viņi nemainīs savu filozofiju,” tā Zelenskis, pieļaujot, ka aizliegt Krievijas pilsoņiem apmeklēt rietumvalstis varētu uz gadu.
Uz žurnālista iebildi, ka Rietumos tam daudzi nepiekritīs, jo valda uzskats, ka nepieciešamība izsniegt kādam vīzas, tajā skaitā Kremļa opozicionāriem, būs vienmēr, Ukrainas prezidents, daļēji vēršoties pie Krievijas iedzīvotājiem, pauda, ka izņēmumu piesaukšana nav arguments: “Lai kāda veida šie krievi būtu, lai viņi brauc uz Krieviju. Tad viņi sapratīs. Viņi teiks: mums ar šo [karu] nav nekāda sakara. Visi iedzīvotāji nevar būt atbildīgi, vai ne? Var gan. Iedzīvotāji ievēlēja šo valdību un necīnās ar to, nestrīdas ar to, nekliedz uz to. Nevēlies šo izolāciju? Tu saki visai pasaulei, ka tai jādzīvo pēc taviem noteikumiem. Tad ej un dzīvo tur. Tas ir vienīgais veids, kā ietekmēt Putinu.”
Somijas premjere Sanna Marina pirmdien žurnālistiem atzina, ka tūrisma vīzu izsniegšana Krievijas pilsoņiem būtu jāierobežo un tas būtu jādara visas Eiropas Savienības (ES) mērogā.
Tādu pozīciju atbalsta arī Latvija un Igaunija, taču Eiropas Komisija pagaidām bijusi atturīga, jo vīzu izsniegšanas aizliegums arī humanitārās situācijās būtu pretrunā ES principiem.
Kopš Ukrainas kara sākuma Krieviju pametuši vairāki desmiti tūkstošu pilsoņu, kas nepiekrīt Kremļa politikai.
Līdzīgi kā Krimas gadījumā, Rietumi neakceptēs okupēto Ukrainas apgabalu aneksiju, taču apstāklis, ka Maskava pēc pseidoreferendumiem pasludinās šīs teritorijas par savām, var radīt sarežģījumus.
Tas nozīmē, ka sarunu ceļā dabūt no tām ārā Krievijas armiju vairs nevarēs – tikai patriecot ar militāru spēku.
Pēc analītiķu domām, šis apstāklis var paaugstināt tiešas NATO un Krievijas sadursmes risku, jo, ja ukraiņi Hersonas un Zaporižjas apgabalos pielietos Rietumu piegādātās raķešsistēmas un citus ieročus, Kremlis var pasludināt, ka ar tiem uzbrūk Krievijas teritorijai.
