“airBaltic” nedienas: “Prudentia” lepojas un kaunās 17
Vakar sasauktajā preses konferencē konsultāciju uzņēmuma “Prudentia” dibinātājs Ģirts Rungainis un šā uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš sniedza pārskatu par savu darbību ar nacionālo lidsabiedrību “Air Baltic”.
“Prudentia” pārstāvji uzsvēra – viņi izveda “Air Baltic” no gandrīz iestājušās maksātnespējas, vienojās par izdevīgu aizdevumu atmaksu bankrotējušajām komercbankām, atrisināja strīdus ar akcionāriem, atrada Girmesa kungu (viņš gan vispirms vērsies pie “Air Baltic” vadītāja Martina Gausa, kas tālāk nosūtījis pie “Prudentia”).
“Anrijs Matīss izplata dezinformāciju, ka viņš tikai šā gada 18. septembrī uzzinājis par jauno iespējamo līdzīpašnieku. Viņš bija iesaistīts visos procesos, mēs kopš 2011. gada, kad sākām sadarbību ar Satiksmes ministriju, regulāri tai atskaitījāmies un piedalījāmies ministrijā rīkotajās sapulcēs. Šajā gadā vien ministrijai iesniegti 20 dažādi pārskati,” norādīja K. Krastiņš. “Prudentia” bijušajam satiksmes ministram Anrijam Matīsam pārmet sabiedrības maldināšanu par to, ka iespējams saņemt aizdevumu no Valsts kases bez privātā ieguldītāja naudas ieguldījuma. Abi kungi norādīja uz Igaunijas nacionālās lidsabiedrības piemēru, kas rāda šādas aizņemšanās sekas.
Pērn pavasarī abi kungi intervijā “Latvijas Avīzē” solīja, ka nākamo sešu mēnešu laikā “Air Baltic” būšot jauns investors, jo tolaik jau bijuši pieci kandidāti, ieskaitot divus finanšu investorus. K. Krastiņš šo solījumu atcerējās un komentēja tā: “Kopš 2012. gada sarunas ar investoriem notika vairākos apļos. Bija vairāki rakstveida piedāvājumi investēt vienu miljonu eiro, pretim prasot aptuveni trešdaļu “Air Baltic” akciju. Ļoti lēts piedāvājums, tāpēc tālāk nevirzījām. Apspriedām to vien ar Matīsa kungu. Runājām ar dažādiem turīgiem cilvēkiem, kam ir pieredze aviācijas nozarē. Mums bija un arī turpinās sarunas ar Ķīnu, ar šīs valsts lielu biznesa grupu. Ķīnā līdz lemšanai paiet gadi. Mēs patlaban esam no procesa nostumti, ar mūsu atrasto investoru sarunas risina Satiksmes ministrija.”
Ģ. Rungainis atcerējās vismaz divus investorus no Vācijas, par kuriem finanšu informācija Latvijas presē noplūdusi. “Diemžēl šie ļoti labie un interesantie potenciālie investori lēma naudu neieguldīt. Latvijas valstij katrā ziņā ir jāatrod veids, kā ES regulācijas ietvaros savu kompāniju pabalstīt. Tad investori šeit ierodas un saskaras ar šo “šļuru”. Principā, liela daļa politiķu nedomā par valsts interesēm, ir tikai tirgus. Politiķu uzstādījums – kā kaut ko pārdot uz krišanas robežas, nedomājot par to, vai pasažieri kaut kur iestrēgs vai neiestrēgs, kāda būs ilgtermiņa ietekme uz valsts tautsaimniecību,” emocionāli stāstīja Rungainis.
“Mēs esam profesionāli, labi savā darbā, nekaunamies par paveikto un par visu esam gatavi atbildēt. Lepojamies ar visu, ko esam izdarījuši. Kaunamies, kad mūsu priekšstāvji, perspektīvi un zinoši ierēdņi pārvēršas par politikāņiem, kas melo, melo bez entuziasma, un, kā redzams, viņiem tas neizdodas,” piebilda Rungainis.
Investīciju baņķieris uzskata – ja Saeima neatbalstīs naudas piešķiršanu nacionālajai lidsabiedrībai, tā pakāpeniski tuvosies bankrotam. Viņi arī atzina – Girmesa kungs nav vislabākais investors, tomēr pēc “Air Baltic” patlaban investori rindā nestāvot. Rungainis par drošības iestāžu atzinumu, kas norāda uz šā investora riskiem, teica, ka riskanti ir arī šķērsot ielu.
“Mums nav labāka risinājuma patlaban. Tā ir realitāte. Kārtējo reizi politiķi nespēj nosaukt lietas īstajos vārdos. Tā ir vēlmju domāšana. Ķīnā patlaban apkaro korupciju, un, kamēr nebūs stabilitātes, ķīnieši ārpasaulē neko būtisku neieguldīs,” tā Ģ. Rungainis.
