Provokatoru iecienītais mērķis – Latgale 7
Prokrievisko aktīvistu provokāciju, sociālajos tīklos izplatot karti ar no pārējās Latvijas atdalītu Latgali un piedāvājot savu versiju “Latgales tautas republikas” karogam, visticamāk, neizdosies norakstīt kā vienkāršu huligānismu. Šim gadījumam pievērsta gan Drošības policijas (DP), gan Saeimas deputātu uzmanība. Vakar uz Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdi tika izsaukts DP priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis, no kura deputāti vēlējās dzirdēt, kāds ir DP viedoklis par notikušo un kā viņi uz to reaģējuši. Parlamentāriešus arī interesēja, vai viņiem kā likumdevējiem būtu jāiesaistās, pilnveidojot juridisko bāzi, lai šādos gadījumos vainīgos varētu ātrāk saukt pie atbildības.
Nacionālās drošības komisijas sēde kā ierasts noritēja aiz slēgtām durvīm. Pēc tās DP priekšnieka vietnieks Ulmanis ar žurnālistiem bija nerunīgs un neatklāja neko vairāk kā jau iepriekš pausto – DP turpina pārbaudi, kas uzsākta ar mērķi identificēt personas, kuras izplatīja šos attēlus. Drošībnieki izvērtēšot, vai notikušajā ir noziedzīga nodarījuma pazīmes atbilstoši Krimināllikuma 83. pantam “Aicinājums graut Latvijas Republikas teritoriālo vienotību”. Pagaidām kriminālprocess ne pret vienu personu nav ierosināts. Ņemot vērā, ka pārbaude turpinās, DP plašākus komentārus šobrīd nesniedz.
Komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) uzteica DP par kompetentu un aktīvu rīcību, konstatēts gan pats nodarījuma fakts, gan vainīgie, kas to izdarījuši. Šobrīd tiekot pārbaudītas viņu iespējamās saiknes ar citām iespējamām provokācijām un provokatoriem.
“Juridisko bāzi DP vērtē kā pietiekamu, bet mums būtu jāpievērš liela uzmanība arī situācijai Latgalē kopumā. It sevišķi ņemot vērā notiekošo Ukrainā un dažādu grupējumu mēģinājumus atkārtot šeit līdzīgu taktiku. Vispirms jau sākot ar mēģinājumiem apšaubīt valsts iestāžu spēju reaģēt, aizstāvēt savus pilsoņus. Šādas provokācijas notiek periodiski, un ir ļoti svarīgi, lai situācija tiktu kontrolēta. Runājot par kopējo noskaņojumu, jānomierina, ka šobrīd Latgalē nepastāv nekādas separātisma tendences. Gan tiekoties ar iedzīvotājiem, gan pašvaldību vadītājiem, jūtu, ka viņi apzinās un lepojas ar savu piederību Latvijai. Taču diemžēl regulāri notiek šādas provokācijas, kas varētu būt saistītas ar mēģinājumiem iztaustīt iedzīvotāju attieksmi un atbildīgo dienestu spēju reaģēt. Tādēļ tās nedrīkst atstāt bez ievērības!” teica Āboltiņa.
Arī Saeimas deputāts Juris Viļums (“Latvijas Reģionu apvienība”) atgādināja, ka prokrievisko aktīvistu mēģinājumu izmantot neoficiālo Latgales karogu separātisma kurināšanai reģionā jau nosodījušas latgaliešu nevalstiskās organizācijas un karoga autors. “Skumji, ka šādi atsevišķi izlēcēji dara kaunu latgaliešu vairākumam, kas ir absolūti lojāli un uztver sevi kā neatņemamu Latvijas daļu. Un šie patriotiskie latgalieši jūtas aizskarti, ja kāds apšauba viņu lojalitāti. Gadās varbūt arī tādi gadījumi, kad Latgalē kāds paslavē Putinu vai kas tamlīdzīgs. Bet esmu pārliecināts, ka Rīgā procentuāli un skaitliski šāda viedokļa piekritēju ir vairāk. Tad jau drīzāk par Rīgas separātismu vajadzētu uztraukties,” uzskata J. Viļums.
Tomēr būtu naivi cerēt, ka tuvākajā laikā šajā lietā kāds tiks sodīts par aicinājumu uz Latvijas teritoriālās vienotības graušanu. Atgādināšu, ka jau 2012. gadā DP uzsāka līdzīgu kriminālprocesu pret Vladimiru Lindermanu un Ilarionu Girsu par Latvijas Republikas teritoriālās vienotības graušanu (par publiskiem aicinājumiem uz Latgales autonomiju). Pie abiem prokrieviskajiem aktīvistiem tika veiktas kratīšanas, bet kriminālprocess joprojām turpinās un neviens tā arī nav sodīts.
