“Melnajā sarakstā” iekļautais Filipss kopā ar savu sabiedroto netraucēti viesojies Latvijā 3
Ignorējot nevēlamas personas statusu un liegumu iebraukt Latvijā uz četriem gadiem, 16. marta skandālists, britu izcelsmes blogeris Greiems Filipss atkal paviesojies mūsu valstī. Tas kārtējo reizi liek uzdot jautājumus, cik efektīvi strādā Latvijas drošības iestādes un vai tās rūpīgi izvērtē riskus. Šoreiz Filipss Latvijā bija ieradies kopā ar savu sabiedroto – odiozo nīderlandiešu žurnālistu Mihelu Spekeru.
Iepriekšējo reizi Filipss Latvijā ieradās 16. martā. Lai gan bija viegli paredzams, ka viņa mērķis ir provokācijas pret leģionāru piemiņas gājienu, drošības iestādes nekādus šķēršļus nelika. Bez G. Filipsa izdarībām 16. marts, visticamāk, būtu pagājis mierīgi, taču viņš parūpējās par “izrādi”. Vēlāk viņu par sabiedriskās kārtības traucēšanu un nepakļaušanos policijai aizturēja un izraidīja uz Krieviju. Viņš tika iekļauts “melnajā sarakstā”, un šķiet, ka drošības iestādes nolēma, ka ar to šo gadījumu var aizmirst.
Pagājušonedēļ brits atkal “atzīmējās” Lillē, kur provocēja Ukrainas futbola fanus, bet vēlāk devās uz Latviju. No viņa ierakstiem sociālajos tīklos var secināt, ka viņš ieradies Daugavpilī, kur sarunājies ar vietējiem iedzīvotājiem lauzītā krievu valodā un jautājis, ko viņi domā par Latvijas valdību. Šoreiz Filipss Latvijā nebija ieradies viens, viņu ceļojumā atbalsta cita odioza persona – 32 gadus vecais Nīderlandes pilsonis Mihels Spekers, kurš savulaik nonācis ASV cietumā par krāpšanu un izcietis cietumsodu arī Nīderlandē. Pēc cietuma M. Spekers atvēris “Wikileaks” Nīderlandes nodaļu un kļuvis pazīstams kā Nīderlandes “Džuliāns Asāndžs”. 2014. gadā viņš devies uz Venecuēlu, lai piedalītos studentu protestos. Zināms, ka ar G. Filipsu viņš saticies Kalē, vēlāk abi kopā devušies uz Latviju.
Saeimas priekšsēdētāja un Nacionālās drošības komisijas locekle Ināra Mūrniece atzina, ka G. Filipsa viesošanās Latvijā ir nepatīkama situācija. “Esmu notikušo pārrunājusi ar atbildīgajiem dienestiem. Viņa mērķis Latvijā ir radīt publisku skandālu. Atbildīgie dienesti pašlaik strādā, lai atrisinātu situāciju.” Saskaņā ar Imigrācijas likumu ārzemnieks, kurš jau iepriekš bijis izraidīts, Valsts robežsardzes amatpersonai jāaiztur un vēlāk jāpakļauj izraidīšanas procedūrai. Taču tā nenotika, Filips Latviju pameta pats. Tā kā G. Filipss ir ES pilsonis, viņš var ierasties jebkurā Šengenas zonas valstī un vēlāk mērot ceļu uz Latviju, izmantojot to, ka nepastāv robežkontrole uz iekšējām robežām.
Izvairīgi situāciju komentē Iekšlietu ministrija un Drošības policija. IeM sniedza atbildi ministrijas un DP vārdā, ka taktisku apsvērumu dēļ IeM nekomentē konkrēto gadījumu, taču vienlaikus norāda, ka katrs gadījums ir individuāls un pasākumi personas izraidīšanai tiek īstenoti atbilstoši drošības apdraudējumam. “Informācijas apmaiņa starp ES dalībvalstīm ir atbilstoša šo personu radītajiem draudiem. Piemēram, ES valstu pilsoņi, kuri ir devušies uz Sīriju vai citiem konfliktu reģioniem, rada draudus ikvienas ES dalībvalsts drošībai, tāpēc šādu personu pārvietošanās izraisa pastiprinātu ikvienas ES valsts tiesību aizsardzības institūciju interesi,” teikts IeM atbildē. Ministrija aicina nepiedēvēt pārāk lielu nozīmi Filipsa darbībām, “jo tā saucamais žurnālists acīmredzami bija nelikumīgi iebraucis Latvijā ar mērķi radīt ažiotāžu, lai diskreditētu ES vērtības.”
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzskata, ka pret Filipsa provokācijām jāvēršas asi. “Protams, ir cilvēki, kas uzskata, ka G. Filipsu nevajadzēja ielaist Latvijā jau pirms 16. marta gājiena. Tomēr es domāju, ka tas nebija nepieciešams. Viņu publiski saņēma ciet, kad viņš nodarbojās ar provokācijām, šādi mēs varējām publiski parādīt spēku,” uzskata A. Latkovskis, kurš paļaujas uz specdienestiem. Deputāts atminoties laikus, kad uz Rēzekni un Daugavpili esot braukuši dažādi Krievijas “emisāri” un viņi sistemātiski izraidīti no Latvijas, un tagad šajā jautājumā, pēc deputāta vārdiem, neesot problēmas. Tomēr būtisks ir jautājums, vai līdzīgā veidā Latvijā nākotnē nevar ierasties nopietnāki provokatori.
