Provokatīvais klejojums 0
Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā līdz 27. jūlijam skatāma jaunākā Annas Salmanes personālizstāde “Klaiņa”. Laikmetīgās mākslas centrs rada iespēju apmeklētājiem izzināt un saprast laikmetīgo mākslu, tas meklē mākslas saistību ar aktuālajiem procesiem sabiedrībā, sadarbojoties ar māksliniekiem un citām mākslas organizācijām, producējot, informējot, izglītojot, analizējot, pētot, provocējot, uzdodot jautājumus, nosaucot vārdā un nereti pārkāpjot ierastās robežas, aicina piedalīties un būt sociāli aktīviem.
Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā aplūkojama kārtējā provokatīvā izstāde, kas ir jaunās mākslinieces Annas Salmanes trešā personālizstāde “Klaiņa”. Tajā apskatāmi foto- un videodarbi, objekti un instalācija, kas tapuši pēdējo divu gadu laikā. Mākslinieces iedvesmas avots ir nesenā dzīvesvietas maiņa, kas raisījusi pārdomas par klaiņošanu ne vien fiziskajā, bet arī emocionālajā un garīgajā telpā. Jāteic, ka šīs ekspozīcijas pirmie vērtētāji bija Londonas iedzīvotāji, jo izstāde “Wanderer” (no angļu val. – ceļotājs, klaiņotājs) pagājušā gada nogalē bija skatāma Londonas “Westbourne Grove Church ArtSpace” telpās. Izstādes ģeogrāfiskās vietas izvēle nebija nejaušība, jo mākslinieces pašreizējais dzīves pieturas punkts ir Londona, kur viņa dzīvo un arī mācās tēlotājmākslu Londonas universitātes Goldsmitas koledžā.
“Fiziskajā telpā dzīves vietas maiņa nozīmē pārvietošanos pa vairāk vai mazāk noteiktu trajektoriju, bet emocionālajā un garīgajā telpā šis notikums var izvērsties par neprognozējamu klaiņošanu,” stāsta pati māksliniece.
Daļa no izstādē “Klaiņa” apskatāmajiem darbiem ir atbildes reakcija uz mākslinieces pārcelšanos uz dzīvi Londonā, kamēr citi darbi radušies klaiņojumu dēļ. Ekspozīcijā redzamie darbi ir asprātīgi un provocējoši, kas papildināti ar ironiskiem komentāriem par brīvību, vientulību un došanos tālāk. Šī ekspozīcija ir sava veida gaumes provokācija, kas veido citus estētiskos kritērijus, ja ar gaumi saprotam kādu “smalkāku” spēju ieraudzīt, iedzimtu vai iegūtu zināšanu bagāžu, ētiskus priekšstatus, tradicionāli izveidojušos labā un ļaunā līdzsvaru vai skaistā un neglītā attiecības.
Kā ir teicis krievu mākslinieks Oļegs Kuļiks, “laikmetīgā māksla ir satriecošs instruments dvēseles ārstēšanai. Labāks par jebkādiem antidepresantiem”. Lai par to pārliecinātos, dodieties uz Laikmetīgās mākslas centru un rodiet katrs savu “klaiņas” sajūtu un noskaņu.
