Vai sodi par naidu kurinošu melu izplatīšanu nav pārāk maigi? 5
“LA” lasītāji pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma piespriest 1500 latu sodu Pirmajam Baltijas kanālam par melīgo raidījumu “Cilvēks un likums” jautā – kāpēc tik maigs sods? Un vai padomei nebūtu jāveic dziļāka PBK satura analīze?
NEPLP juriskonsults Kristaps Kretainis skaidro, ka pēdējā gada laikā kanāls nebija izdarījis pārkāpumus, tādēļ pret to nav bijis iespējams vērsties skarbāk. Viņš piemin, ka 2012. gada 20. septembrī kanāls sodīts ar 1500 latu naudassodu par raidījumu netulkošanu. Šobrīd NEPLP Monitoringa centrs veic ar skandālu nesaistītu, iepriekš plānotu PBK satura pārbaudi. Kā stāsta NEPLP sekretariāta vadītājs Andris Ķēniņš, tajā tiek pārbaudīts, kā PBK ievēro apraides atļaujas pamatnoteikumus un Elektroniskā plašsaziņas līdzekļu likuma normas, piemēram, reklāmu apjomu un raidījumu tulkojuma nodrošināšanu. Tāpat tiek pārbaudīts, vai tiek ievērota Eiropas audiovizuālo darbu kvota. Jautāts par to, vai NEPLP šajā pārbaudē meklēs arī iespējamus PBK pārkāpumus attiecībā uz Latvijas valstiskuma apšaubīšanu un nepatiesām Baltijas valstu vēstures interpretācijām, A. Ķēniņš atbildēja, ka pārbaudē saturs tieši netiks vērtēts, bet, ja monitoringa centra eksperti pamanīs kādas provokācijas vai neētisku žurnālistikas praksi, tad NEPLP reaģēšot. Sanāk, ka dziļāka satura pārbaude netiks veikta – tā notiks garāmejot. A. Ķēniņš teica, ka monitoringa centra ekspertu rīcībā ir liels materiāls – PBK trīs nedēļu pārraižu ieraksts Latvijas, Igaunijas un Lietuvas skatītājiem. To izvērtēs monitoringa centra eksperts Jānis Lielpēteris, bet darbā tiks iesaistīti arī Astrīda Poriķe un Kārlis Litaunieks. A. Poriķe NEPLP strādā kopš 1995. gada un ieguvusi augstāko tehnisko izglītību, K. Litauniekam ir jurista un ekonomista izglītība, un pašlaik viņš ir doktora grāda pretendents, savukārt J. Lielpēteris studē LU tiesību zinātņu bakalaura programmā. Juridiskos atzinumus par monitoringa rezultātiem gatavo K. Kretainis, kuram ir tiesību zinātņu maģistra izglītība. “Monitoringa centra darbinieki sēž pie datora un caurskata ierakstus. Viņu rīcībā ir programmas uzskaites žurnāls, un viņi skatās, vai ēterā pārraidīti raidījumi, kas minēti žurnālā,” monitoringa gaitu raksturo A. Ķēniņš.
Ja pārbaudē atklāsies apraides atļaujas pārkāpumi, kanālam var izteikt brīdinājumu, uzlikt administratīvo sodu un lūgt mēneša laikā pārkāpumu novērst. Ja pēc tam pārbaudē atklājas, ka pārkāpumi nav novērsti, padomei ir tiesības atņemt apraides atļauju. A. Ķēniņš uzsver, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma izpratnē sods par apraides atļaujas pārkāpumu ir iespējams bargāks nekā, piemēram, par tendencioziem raidījumiem. Tomēr jāņem vērā, ka pastāv arī iespēja – ja trīs reizes gadā kanāls pieļaus dažādus pārkāpumus, tam var atņemt apraides atļauju.
Arī agrāk Lietuva cēla trauksmi
No “LA” lasītājiem izskan arī pārmetumi par NEPLP bezzobainību attiecībā uz PBK. Taču rīcība būtu nepieciešama, aktīvāk pārbaudot tā saturu un to, vai tajā neparādās pretvalstiskas provokācijas. Gan pirms desmit gadiem, gan mūsdienās uz provokācijām PBK saturā vispirms reaģējuši Lietuvas, bet ne Latvijas mediju uzraugi. Jāatgādina, ka “Cilvēks un likums” tika pārraidīts arī Latvijā neilgi pirms Latvijas Tautas frontes 25 gadu jubilejas, taču no Latvijas mediju uzraugiem reakcija nesekoja. Tomēr tā nav pirmā reize, kad PBK iesaistījies cīņā par vēsturiskās apziņas veidošanu.
Arhīvos atrodamā informācija liecina, ka 2004. gada 31. augustā PBK pieļāvis līdzīgu pārkāpumu. Toreiz PBK pārraidījis raidījumu “Gadsimta noslēpumi”, par kuru ažiotāža radusies Lietuvā, kuras Radio un televīzijas komisija vērsusies pie Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes ar vēstuli par raidījumu. Tajā bija nepareizi traktēti fakti – neesot atzīta Lietuvas un pārējo Baltijas valstu okupācija. Pie Latvijas mediju uzrauga Lietuvas puse vērsusies, jo apraides atļauja PBK izdota Latvijā. Lietuvas Radio un televīzijas asociācijas toreizējais prezidents Pauļus Kovs izteicās, ka PBK Lietuvā ir jāaizliedz. Latvijas vēsturnieku komisija atzina, ka PBK Baltijas okupācijas faktu atspoguļojis vienpusēji un neobjektīvi, izmantojot padomju vēstures traktējumu. Vēlāk NRTP (tagadējās NEPLP priekšgājēja) piesprieda PBK 2000 latu naudassodu PBK “par raidījuma “Gadsimta noslēpumi” izplatīšanu, nenodrošinot tajā iekļauto faktu godīgu, objektīvu un vispusīgu atspoguļošanu”. Toreizējais padomes priekšsēdētājs Imants Rākins skaidrojis, ka PBK uzliktais sods ir lielākais, kādu padome piemērojusi kādai raidorganizācijai. Padome pēc šī gadījuma solījusi rūpīgāk sekot līdzi dažādu kanālu materiāliem.
“Sliktais” NATO, ”brūkošā” ES
Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors (APPC) Andis Kudors uzskata, ka politiķiem nepieciešams sanākt kopā, lai vienotos par labāko risinājumu attiecībā uz PBK. NEPLP viņš neizsaka pārmetumus, jo uzskata, ka tas rīkojas atbilstoši likumiem. PBK satura analīzi viņa institūts neesot veicis, taču pētnieki vairākkārt pamanījuši dažādas nejaucības attiecībā uz Latvijas valstiskumu un politiku. “Piemēram, kādā no PBK ziņu raidījumiem, atspoguļojot 16. marta gājienu, tika tendenciozi tiražēts kāda cilvēka viedoklis, kas it kā pateicis, ka “žīdiem šeit nav vietas”,” atceras A. Kudors. Viņš gan piebilst, ka Latvijas ziņas PBK veido korektāk, bet īpašai politiskai apstrādei ir pakļautas ziņas, kas nāk no Maskavas. “Krievijas ziņu raidījumā “Laiks” Krievijas prezidents Vladimirs Putins nekad nav parādīts sliktā gaismā un tiek popularizēta ideja par autoritāru valsti. No tā nāk vēstījumi – “nost ar NATO”. Negatīvi atspoguļo ASV un Baltijas valstis arī, bet Eiropas Savienība tiek attēlota kā brūkoša,” vērtē A. Kudors, norādot, ka pārraidītais saturs rada vērtību sadursmes. Viņaprāt, līdzīgā manierē strādā arī citi Krievijas televīzijas kanāli. Viņš atgādina, ka gan Igaunijas specdienests “KaPo”, gan Latvijas SAB ir jau iepriekš pievērsuši uzmanību PBK darbībai, taču nav sekojusi Latvijas politiķu reakcija.
Nepieciešama dziļa PBK satura analīze
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) neuzskata, ka ar 1500 latu naudassoda uzlikšanu PBK jautājumam ir pielikts punkts, un mudina NEPLP ar to neaprobežoties. Sodam esot jābūt stingrākam. “Jāsaprot, ka 2015. gadā, kad Latvija būs ES prezidējošā valsts, pret mums ar pilnu spēku vērsīsies Krievijas propagandas mašīna. Redzam, cik masīva ir vēršanās pret Lietuvu tās prezidentūras laikā. Lai neiznāk tā, ka kāds kanāls ar Krievijā veidotu saturu izrādījies par bumbu ar laika degli,” teica I. Mūrniece. Viņa uzskata, ka pēc gadījuma ar raidījumu “Cilvēks un likums” nepieciešams veikt PBK satura detalizētu analīzi. Ja NEPLP ar to netiek galā, tāda ir jāpasūta citai institūcijai.
I. Mūrniece saistībā ar raidījuma “Cilvēks un likums” lietu ir vērsusies prokuratūrā, lūdzot izvērtēt, vai tas satur naida kurināšanas pazīmes pret Latvijas un Lietuvas pilsoņiem. Vēstuli prokuratūra esot pārsūtījusi Drošības policijai, kas atbildi vēl neesot sniegusi.
