Provizoriskie vēlēšanu rezultāti paziņoti: uzvarējusi “Jaunā Vienotība” 3
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās vislielāko vēlētāju atbalstu – 26,24% – saņēmusi “Jaunā Vienotība”, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.
Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas “Saskaņa”, par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNK) – 16,4% vēlētāju.
Apvienību “Attīstībai/Par!” (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju “Latvijas Krievu savienība” (LKS) – 6,24% balsstiesīgo.
Attiecīgi JV, “Saskaņa” un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS – pa vienam.
EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība – 4,98%, Jaunā konservatīvā partija – 4,35%, bet “Progresīvie” – 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma “KPV LV” – 0,92%, “Latviešu Nacionālisti” – 0,67%, “Centra partija” – 0,49%, “Atmoda” – 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija – 0,19%, “Jaunā Saskaņa” – 0,18%, bet Rīcības partija – 0,17%.
Līdz ar to EP ir ievēlēts Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete (JV), Nils Ušakovs (S), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP) un Tatjana Ždanoka (LKS).
No astoņiem EP deputātiem pieci ir vīrieši, bet trīs – sievietes. Četri deputāti ir vecumā no 41 līdz 50 gadiem, divi – vecumā no 51 līdz 60 gadiem, un divi – vecumā no 61 līdz 70 gadiem. Vidējais ievēlēto deputātu vecums ir 44,5 gadi. Jaunākajam kandidātam ir 42 gadi, bet vecākajam – 69 gadi. Visiem EP ievēlētajiem deputātiem ir augstākā izglītība. Septiņu deputātu dzīvesvieta ir Rīga, bet vienam – Jūrmala.
Iepriekšējās EP vēlēšanās, 2014.gadā, partija “Vienotība”, kuras rindās tolaik bija arī vairāki nu jau citu partiju biedri, ieguva 46,19% balsu. Par VL-TB/LNNK toreiz nobalsoja 14,25% vēlētāju, par “Saskaņu” – 13,04%, par ZZS – 8,26%, bet par LKS – 6,38%. Toreiz “Vienotība” ieguva četras deputātu vietas EP, bet VL-TB/LNNK, “Saskaņa”, ZZS un LKS – pa vienai.
CVK informācija liecina, ka no 1 411 955 balsstiesīgajiem EP vēlēšanās piedalījās 474 390 jeb 33,6%. Kopumā derīgas aploksnes bijušas 473 260, bet derīgas zīmes bija 470 460 jeb 99,41%.
Iedzīvotāji visaktīvāk balsojuši Rīgas apgabalā – kopumā 165 880 jeb 39,71% no balsstiesīgajiem, kam seko Vidzeme ar 141 746 jeb 36,18% balsstiesīgajiem. Zemāka aktivitāte bijusi Kurzemē, kur EP vēlēšanās piedalījušies 55 747 jeb 30,1% balsstiesīgo, Zemgalē – 62 582 jeb 29,58% balsstiesīgo, savukārt viszemākā aktivitāte bijusi Latgalē, kur pie vēlēšanu urnām devās 48 435 jeb 23,55% balsstiesīgo.
Rīgas apgabalā visvairāk balsu – 25,98% – saņēma “Saskaņa”, kam ar 21,8% seko “Jaunā Vienotība”, ar 13,91% – nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”. “Attīstībai/Par!” Rīgas apgabalā bijusi ceturtais populārākais politiskais spēks ar 12,78% balsu, bet piektajā vietā bijusi Latvijas Krievu savienība ar 8,29% balsu.
Vidzemē līdere ar 44 657 jeb 31,54% balsu ir “Jaunā Vienotība”, kam ar 27 436 jeb 19,38% seko nacionālā apvienība, “Attīstībai/Par!” ieguva 19 994 jeb 14,12% balsu, “Saskaņa” – 11 827 jeb 8,35% balsu, bet Latvijas Reģionu apvienība – 9360 jeb 6,61% balsu.
Latgalē EP vēlēšanās vislielākais vēlētāju atbalsts bijis “Saskaņai” – 17 799 jeb 36,79% balsu, kurai seko Latvijas Krievu savienība ar 8260 jeb 17,07% balsu. “Jaunā Vienotība” Latgalē ieguva 7741 jeb 16% balsu, nacionālā apvienība – 3565 jeb 7,37%, savukārt Zaļo un zemnieku savienība – 2830 jeb 5,85% balsu.
Kurzemē visvairāk balsu – 16 428 jeb 29,5% – saņēma “Jaunā Vienotība”, kam ar 11 420 jeb 20,51% seko nacionālā apvienība, ar 7299 jeb 13,11% “Attīstībai/Par”, ar 4810 jeb 8,64% balsīm Zaļo un zemnieku savienība, bet “Saskaņa” ieguva 4311 jeb 7,74% balsu.
Arī Zemgalē visvairāk balsu – 19 383 jeb 31% – ticis “Jaunajai Vienotībai”, kurai ar 12 206 jeb 19,52% seko nacionālā apvienība, ar 8032 jeb 12,85% balsu “Attīstībai/Par”, ar 5773 jeb 9,23% balsu “Saskaņa”, bet 4719 jeb 7,55% tika Zaļo un zemnieku savienībai.
Galīgos rezultātus plānots apstiprināt divu nedēļu laikā
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu galīgos rezultātus Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) plāno apstiprināt divu nedēļu laikā, šonakt pēc provizorisko rezultātu publiskošanas preses konferencē pavēstīja CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.
CVK vadītāja skaidroja, ka galīgie vēlēšanu rezultāti tiks apstiprināti pēc tam, kad būs saņemti vēlēšanu komisiju protokoli un tiks veiktas nepieciešamās pārbaudes.
ZZS līdz mandātam Eiropas Parlamentā pietrūkušas nedaudz vairāk nekā 600 balsis
Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) līdz mandātam Eiropas Parlamentā (EP) ir pietrūkušas aptuveni 610 balsis, liecina aģentūras LETA aprēķini.
ZZS EP vēlēšanās saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, tomēr tas neļāva partijai tikt pie EP deputātu mandātiem. Par partiju nobalsoja 25 252 vēlētāji, bet mandāta “atņemšanai” no nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNK) pietrūka aptuveni 610 balsis.
Latvijas Reģionu apvienībai, kura nepārvarēja 5% barjeru, pretendēšanai uz kādu vietu EP pietrūka nepilnas 2300 balsis, “Jaunajai Vienotībai” (JV) pretendēšanai uz trešo mandātu EP pietrūka nedaudz vairāk kā 5100 balsis, savukārt vēl ap 5300 balsis EP deputāta mandāta iegūšanai pietrūka Jaunajai konservatīvajai partijai, kura arī nepārvarēja 5% barjeru.
Eksperte: Dažu partiju vājo sniegumu ietekmēja kūtrā vēlētāju aktivitāte reģionos
Dažu partiju vājo sniegumu Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās ietekmēja kūtrā vēlētāju aktivitāte reģionos, svētdien EP biroja Latvijā rīkotajā diskusijā atzina Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle.
Eksperte uzsvēra, ka kopumā Eiropas Savienībā EP vēlētāju aktivitāte bijusi pozitīva, tomēr Latvijā šo rezultātu varētu vēlēties labāku. Viņa piebilda, ka lielāka aktivitāte Latvijā tika novērota tad, kad EP vēlēšanas notika vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām.
Eksperte norādīja, ka šajās EP vēlēšanās visaktīvāk balsojuši Rīgā un Vidzemē, bet mazāk aktīvi bijuši vēlētāji Zemgalē un Latgalē. “Velkot paralēles ar to, ka Zemgalē tradicionāli ir Zaļo un zemnieku savienības vēlētāji, bet Latgalē – “Saskaņas” vēlētāji, tad var teikt, ka vēlētāju zemā aktivitāte ir ietekmējusi šo partiju sniegumu,” pauda Metla-Rozentāle.
Savukārt pētījumu kompānijas SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš par zemo vēlētāju aktivitāti EP vēlēšanās Latvijā norādīja, ka iepriekš šī aktivitāte tika lēsta zemāka, tāpēc gala rezultāts nav tik negatīvi vērtējams.
“Aprīļa vidū 28% teica, ka ir droši par dalību EP vēlēšanās, tomēr izrādījās, ka nobalsoja 33%, kas ir patīkama ziņa un liecina par pozitīvu dinamiku,” stāstīja Kaktiņš.
Vaicāts, kā varētu veicināt lielāku vēlētāju iesaisti EP vēlēšanās, Kaktiņš atzina, ka to nevar mākslīgi veicināt, jo svarīgi sekmēt cilvēku izpratni par Eiropas Savienību.
“Zemā vēlētāju aktivitāte Latvijā pierāda, ka lielai daļai sabiedrības Eiropas Savienība ir kaut kas tāls. Tomēr ir jāpanāk, lai šāds priekšstats nebūtu. Bet to ir vieglāk pateikt,” piebilda Kaktiņš.
Eksperte: “Jaunā vienotība” spējusi iegūt visvairāk iepriekš neizlēmušo vēlētāju balsis
Partiju apvienība “Jaunā vienotība” notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās spējusi iegūt visvairāk iepriekš neizlēmušo vēlētāju balsis, komentējot oficiālos EP vēlēšanu rezultātus, sacīja Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes lektore Lelde Metla-Rozentāle.
Metla-Rozentāle atzina, ka “Jaunā vienotība” šajās vēlēšanās “kā fēnikss piecēlās no pelniem”. Vērtējot vēlētāju aptaujas pirms vēlēšanām, eksperte norādīja, ka minētā partija spējusi iegūt visvairāk iepriekš neizlēmušo vēlētāju balsu, tāpat balsis atņemot gan no partijas “Progresīvie” un Jaunās konservatīvās partijas (JKP).
Eksperte norādīja, ka gan nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, gan arī Latvijas Krievu savienības (LKS) vēlētājs ir palicis uzticīgs minētajām partijām, savu uzticību nodemonstrējot vēlēšanās.
Savukārt partiju apvienība “Attīstībai/Par!” (AP), visticamāk, gaidīja labāku rezultātu, ņemot vērā lielākos ieguldījumus uz vienu deputāta vietu, pieļāva Metla-Rozentāle.
Eksperte norādīja, ka patlaban aktualizējies jautājums gan par Rīgas domes, gan arī Kultūras ministrijas vadību, līdzšinējai iekļūstot Eiropas Parlamentā.
“Providus” direktore Iveta Kažoka norādīja, ka šķitis, ka mandātu iegūt varētu arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), Latvijas Reģionu apvienība (LRA), JKP un “Progresīvie”.
EP vēlēšanās visvairāk balsu Eiropas Tautas partijai
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi Eiropas Tautas partija (EPP), liecina EP izplatītās aplēses, kas balstītas uz provizoriskajiem rezultātiem un nobalsojušo vēlētāju aptaujām.
Atbilstoši šīm aplēsēm EPP ieguvusi 23,7% balsu un 178 vietas EP, kurā pavisam ir 751 deputāts.
Otrajā vietā ar 29,57% balsu un 147 mandātiem ir Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D).
Savukārt liberālā grupa ALDE ir trešajā vietā ar 13,45% balsu un 101 mandātu.
Savukārt Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa (ALDE) ir trešajā vietā ar 13,45% balsu un 101 mandātu.
Tālāk seko Zaļie un Eiropas Brīvās apvienības grupa (9,32% balsu un 70 mandāti), Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (EKR) (7,99% balsu un 60 mandāti), grupa “Nāciju un brīvības Eiropa” (ENF) (7,46% balsu un 57 mandāti), grupa “Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa” (EFDD) (7,46% balsu un 56 vietas), Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa (GUE/NGL) (5,46% balsu un 41 mandāts), bet pie politiskajām grupām nepiederošie kandidāti saņēmuši 1,07% balsu un astoņus mandātus.
Pēc EP pasūtījuma šos datus apkopojis uzņēmums “Kantar”.
Grūti prognozēt, kas ieņems Eiropas Komisijas prezidenta amatu
Patlaban ir ļoti grūti prognozēt, kas ieņems Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu, naktī uz pirmdienu, gaidot oficiālos Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus, diskusijā norādīja vairāki eksperti.
“Providus” direktore Iveta Kažoka uzsvēra, ka, ņemot vērā EP vēlēšanu iznākumu, EK prezidenta amata ieņēmēja vārds ir kļuvis neprognozējamāks nekā iepriekš. Kažoka zināja stāstīt, ka daudzu valstu politiskie spēki neatbalsta principu, ka minēto amatu iegūst persona, kuras pārstāvētā partija ir saņēmusi balsu vairākumu vēlēšanās.
“Vai tiešām tas būs Manfrēds Vēbers – to tagad nevar prognozēt. Teiktu, ka varbūtība ir 50 pret 50,” sacīja Kažoka.
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa atzina, ka iespējama ir situācija, kurā kāds no politiskajiem grupējumiem piesaka savu kandidātu minētajam amatam. “Varam sagaidīt kādu pārsteigumu,” teica Ozoliņa, piebilstot, ka tāpēc viņa pagaidām neņemtos prognozēt, kā izvērtīsies cīņa par EK prezidenta amatu.
Arī Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes lektore Lelde Metla-Rozentāle pieļāva, ka cīņā par EK prezidenta krēslu iespējamas “kādas spēles”, tāpēc rezultātu ir grūti prognozēt.
Nākamās nedēļas laikā gaidāmas intensīvas diskusijas Briselē par to, kā sadalīt amatus Eiropas Savienības institūcijās nākamajos gados.
Kažoka: Latvijas vēlētāji izvēlējušies politiķus no jau līdz šim pārstāvētajām EP politiskajām grupām
Latvijas vēlētāji, dodot mandātu Eiropas Parlamentā (EP) konkrētām partijām, pēc būtības ir izvēlējušies to pašu EP politisko grupu pārstāvjus, par kuriem bija balsojuši aizvadītajā sasaukumā, šādu viedokli vēlēšanu provizorisko rezultātu paziņošanas pasākumā pauda “Providus” direktore un pētniece Iveta Kažoka.
Pētniece prognozēja, ka EP pirmo reizi ievēlētais deputāts Ivars Ijabs (AP) pievienosies liberāļiem. Pašlaik EP liberāļi apvienojušies Eiropas liberāļu un demokrātu apvienībā ALDE.
Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa norādīja, ka piederība Eiropas politiskajām grupām nebija noteicošais faktors, kas ietekmēja vēlēšanu rezultātu. Viņa pauda, ka vēlētāji, kas atdeva savu balsi par “Jauno Vienotību”, nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK un dažām citām partijām, balsoja par kandidātiem, kuri asociējas ar Eiropu. Savukārt “Saskaņa” panākumus guva arī sava konsekventā elektorāta dēļ, piebilda Ozoliņa.
