“Kukarača” 1
Tostarp viena no Evas biogrāfijas versijām pauž, ka patiesībā viņa savu tēvu nemaz nav pazinusi. Toties jau ļoti agrīnā pusaudzes vecumā perfekti atskārtusi, ka spēj izraisīt pastiprinātu vīriešu uzmanību. Vēl lāgā nesaprotot, kā tādās situācijās jāreaģē, viņa vai nu ir reāli cietusi no izvarošanas, vai vismaz bijis tāds mēģinājums. Katrā ziņā leģenda vēsta, ka viņu ievērojuši un sagūstījuši jauni bagātnieku dēliņi, pilnībā izģērbuši, taču, vai nu ieraudzījuši, ka meitene patiešām vēl ir absolūts bērns, vai arī tomēr nav spējuši pārvarēt viņas pretošanos, tāpēc vienkārši izmetuši viņu no mašīnas ceļa vidū pilnīgi kailu.
Iegūstot varu, Eva tikpat nežēlīgi izrēķinājās ar Argentīnas augstprātīgo bagātnieku ģimenēm, proti, it kā atriebjoties viņiem par to kaunu, kādu viņai nācies piedzīvot agrā jaunībā.
Eva demonstrēja patiešām pārsteidzoši stingru, faktiski dzelzs raksturu. Viņa nešaubīgi īstenoja savas grandiozās ieceres, kļūstot par Argentīnas vēsturē ievērojamāko reformatoru. Viņas jājamzirdziņš bija tieši trūcīgo aizstāvība, kas garantēja plašu atzinību un atbalstu itin visā, ko viņa darīja. Pie viņas nāca tūkstošiem Argentīnas lauku ciematu džungļos nīkuļojošu zemnieku, viņa viņiem deva dažādas lietas un naudu, dāvināja savu apģērbu un pat nodrošināja ar dzīvokļiem galvaspilsētā Buenosairesā. Viņa organizēja noskrandušo un netīro graustu iemītnieku mazgāšanu 50 (!) greznās prezidenta pils vannas istabās. Viņa masveidā palīdzēja bezpajumtnieku jaunajām meitām atrast vīrus, rīkoja kolektīvās kāzas, kurās pati uzstājās ar apsveikuma runām. Viņas dzīves laikā vienkāršā Argentīnas tauta viņu dēvēja par svēto.
Šķita, viņa nekad nenogurst, turklāt ar savu piemēru viņa arī pamatīgi iedvesmoja savu vīru, Argentīnas prezidentu. Gan pārnestā, gan tiešā nozīmē. Proti, reiz viņa šaurā lokā atzinusies: “Kad Perons ir izpumpējies, es viņam atgriežu možumu tikai ar vienu elegantu savas rokas pieskārienu viņa pautiem…”
Daži avoti vēsta, ka valsts “pirmās lēdijas” statusā Evas darba diena iesākās ar to, ka viņa savā greznajā automobilī vispirms izdrāzās cauri Buenosairesas bagātnieku kvartāliem, nemitīgi signalizējot skaņas signālu, lai tādējādi nīstamās bagātnieku sievas savās gultās šausmās uzlēktu kājās jau rīta agrumā. Gan šā iemesla, gan reālu savas pašas biogrāfijas nepatīkamo faktu dēļ Argentīnas bagātajās ģimenēs viņu visi dēvēja tikai par mauku, kura nekaunīgi iespraukusies politikā, nekā citādi. Viņu dēvēja par “kukaraču”, ar ko Argentīnas ielu valodā nievājoši apzīmē vagīnu.
Evu arī apsūdzēja patoloģiskā kaislībā uz bagātību un greznību. Un laikam jau ne bez pamatojuma. Raugi, viņai piederēja 1200 zelta un sudraba brošu, 756 zelta rotaslietu un 650 cita veida juvelierizstrādājumu. Viņas kažokādu izstrādājumiem vairs nebija vietas pat plašajās prezidenta pils garderobēs.
Runā, ka uz viņas kabineta galda esot stāvējuši stikla trauki ar tajos formalīnā peldošiem dzimumorgāniem, kas nogriezti pēc viņas pavēles nošautajiem politiskajiem pretiniekiem…
