Varavīkšņainā tūre 1
1947. gadā Evai pavērās iespēja apceļot Eiropu. Iniciatīva nāca no Spānijas valdības, kur ģenerāļa Franko režīmam, kas pēc Otrā pasaules kara bija nokļuvis diplomātiskajā izolācijā, vajadzēja strauju starptautisko ekonomisko saišu nodibināšanu. Argentīnas finanšu stāvoklis kara laikā bija uzlabojies, un tā bija gatava palīdzēt Spānijai ar krietnu naudas aizdevumu. Katrā ziņā Perons ne mazāk par Franko bija ieinteresēts paplašināt diplomātiskos kontaktus ar citām valstīm, jo viņa izveidotais režīms izraisīja daudzu valstu, galvenokārt jau ASV un kara izmocītās Eiropas, netīksmi.
Perons pats baidījās aizbraukt no Argentīnas, jo pastāvēja gluži pamatotas bažas par to, ka viņa prombūtnes laikā aktivizēsies opozīcija. Tāpēc nolēma, ka viņa vietā uz Eiropu dosies Eva, tiesa, viņas vizītei būs neoficiāls raksturs. Perons cerēja, ka viņa sievas “Eiropas turneja” kļūs par labu reklāmu viņa paša īstenotajai iekšējai politikai un nodrošinās režīma starptautisku atzīšanu.
Oficiālā propaganda Evas vizīti pasniedza kā grandiozu notikumu (“Varavīkšņainā tūre”), lai gan faktiski Eiropas valdību aprindās viņu nekur neuzņēma kā diplomātu vai sūtni. Izņemot, protams, Spāniju, kur viņu sagaidīja karaliskā gaisotnē. Savukārt Itālijā, Francijā un jo īpaši Šveicē, Portugālē, Vatikānā un Monako viņu uzņēma vienkārši tikai kā valsts vadītāja sievu. Laikā no 1947. gada 6. jūnija līdz 22. augustam vizītes laikā Eiropā un ceļā uz to un atpakaļ Eva satikās ar Franko un Salazaru, katoļu pāvestu Piju XII un pat ASV valsts sekretāru Džonu Māršalu, kā arī vairāku valstu prezidentiem: V. Oriolu (Francija), E. Di Nikolā (Itālija), O. Karmonu (Portugāle), F. Etersu (Šveice), G. Dutrā (Brazīlija), L. Batlē-Beresu (Urugvaja) un daudzu valstu valdību vadītājiem un ārlietu ministriem.
Lai arī “Varavīkšņainā tūre” nesasniedza iecerētos mērķus, peronisti to spēja izmantot, lai Evai piešķirtu izcilas valsts darbinieces veidolu. Pateicoties nepārejošas slavināšanas kampaņai, ko izvērsa viņas prombūtnes laikā, Eva dzimtenē atgriezās jau kā nacionāla mēroga līdere. No 1947. gada beigām un līdz pat pašai Evas nāvei viņa bija otra svarīgākā persona Argentīnā tūlīt pēc vīra prezidenta. Par to liecina kaut vai tas, ka 1948. gada 17. oktobrī viņa līdzās Peronam uzstājās strādājošo priekšā no prezidenta pils balkona.
Aptuveni kopš tā laika Eva sāka arī parakstīt dokumentus ar saīsinātu parakstu – vairs ne pilnā vārdā Marija Eva Duarte de Perona, kā iepriekš, bet gan tikai kā Eva Perona. Ar to viņa uzsvēra vēl lielāku tuvību Peronam un, pilnībā iespējams, zināmā mērā arī tieši līdzvērtību viņam. Arī viņas ārējais izskats pakāpeniski mainījās. Augstas frizūras ar cirtām un sievišķīgas kleitas ar rišām un bantēm nomainīja gludi sasukāti mati, bieži vien sasieti astē, un stingri ieturēti angļu kostīmi. Eva bija pārvērtusies Evitā – “bezkreklinieku” mīlulē. Kopš tā laika peronistu masas viņu dēvēja tikai tā.
1947. gada septembrī Argentīnas kongress izsludināja likumu par balss tiesību piešķiršanu sievietēm. Atbilstoši šim likumam piedalīšanās vēlēšanās bija obligāta, par ko to azartiski kritizēja opozīcija. Piedalīšanās vēlēšanās kā obligāta prasība nozīmēja peronistu vadības nolūkus paplašināt savu elektorātu nākamajās vēlēšanās. Līdz 1949. gada vasarai bija pabeigta arī peronistu sieviešu kustības izveidošana, un 26. jūnijā tās priekšgalā bija nostājusies Eva.
Bet jau tikai dažas dienas vēlāk Evu oficiāli pasludināja par peronistu partijas (PP) sieviešu spārna prezidenti. Tas apliecina to, ka jau kopš paša sākuma sieviešu kustībai un Evas pašas rīcībai galvenokārt bija izteikti politiski, ne jau feministiski nolūki. Savukārt Evas kā politiskas vadītājas un organizatores darba efektivitāte uzskatāmi pierādījās 1951. gadā, kad Peronu otro reizi pēc kārtas ievēlēja par prezidentu, turklāt saņemot par 10% balsu vairāk, nekā tas bija pirmajā reizē 1946. gadā. Līdztekus citiem faktoriem viņu atbalstošā elektorāta pieaugumu sekmēja arī tas, ka no pirmo reizi balsojošajām 3,8 miljoniem Argentīnas sieviešu Peronu atbalstīja aptuveni 2,5 miljoni. Un tas bija vistīrākās raudzes Evas nopelns.
